Latvijas zemnieku atbaidošais vieplis

Šonedēļ Delfos aicinu aizdomāties par Polijas izcilību.

Bieži esmu dzirdējis, ka mani paziņas jūsmo par divām lietām: kaķiem un Latvijas zemnieku produkciju. Pirms dažiem gadiem centos sev ieviest kaķi, tomēr izrādījās, ka tā bija kļūda, jo mēs viens otru nemīlējām. Kaķa darbības man likās kaitinošas un nesaprotamas, regulārā barības un kastītes smilšu pirkšana sāpīgi sita pa maku, bet pēdējais piliens pienāca, kad spalvainais kretīns pievēma manu printeri. Vietējo zemnieku sakarā jūtos līdzīgi. Tūdaļ paskaidrošu kāpēc.

Atceros to dienu, kad pirmo reizi pagaršoju Polijā audzētu ābolu. Tam bija plāna, sarkana miziņa, kas ietvēra sevī kraukšķīgu, sulīgu un satriecoši gardu augli. Pirmais kumoss, un es nepārspīlēju pat ne mazliet, radīja sajūtu it kā pats Jēzus Kristus būtu gaismas starā nolaidies manā priekšā un noskūpstījis mani uz pieres, čukstot vārdus: “Tikai 34 centi kilogramā.”

Veicot plašu un detalizētu vietējā tirgus izpēti (lasi: samaisot baumas ar fantāzijām), esmu noskaidrojis vidusmēra Latvijas zemnieka darbību secību. Tātad, lai kļūtu par veiksmīgu vietējo dārzeņu ražotāju, vispirms ir jāsapērk sēklas no tā paša vairumtirgotāja, no kā pērk visi citi. Pēc tam jāsastūķē šīs sēklas tādā pašā antibiotiku vatē, kādā tās stūķē Polijas kolēģi.

Kad frankentomāti ir gandrīz izauguši, tie zaļi jānovāc un jāiepako maisiņos pa trim. Uz maisiņa jāuzraksta kaut kas par ekoloģiskumu un auglīgo klēpi un jāizvieto lielveikalu plauktos zem cenu zīmes 5,29 EUR / kg. Visbeidzot, pēc ražas novākšanas, zemniekiem jāsavācas vietējā pagastmājā vai kultūras namā un aptuveni divas stundas bez atelpas jārēc par debilajiem pilsētniekiem.

Nākamais līmenis, pie kā mēs nonāksim pēc dažiem gadiem, būs augšminēto tomātu pakošana pa vienam brūna kartona kārbiņās, apsiešana ar prievīti un tirgošana pa 7,99 EUR gabalā. Jau gara acīm redzu akciju: “Pērc divus un laimē Ērenpreisu.” Visa Miera iela vienosies kopīgā orgasmā ar subsidētās zemniecības ziedu un valstī iestāsies zelta laikmets.

Godīgi sakot, esmu pārliecināts, ka sabiedrības biedēšana ar ģenētiski modificētu pārtiku ir Latvijas zemnieku sazvērestība un nekaunīgs lobijs. Kamēr vien mēs – patērētāji – esam pietiekami sabaidīti ar to, ka gurķī varētu sašpricēt kollija gēnus, padarot tā ēdāju par kuci, tikmēr mēs būsim gatavi pirkt vairākkārt pārcenoto vietējo produkciju.

Gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka šiem alkatīgajiem zemē bakstītājiem nepietiek tikai ar katra individuāla pircēja aplaupīšanu vien – viņi saņem pastāvīgas subsīdijas no ES budžeta un papildus kompensācijas, kad valsti piemeklē tādas mežonīgas dabas katastrofas kā salnas pavasarī, karstums vasarā, lietus rudenī un sniegs ziemā. Neesmu eksperts, tomēr man šķiet, ka bizness, kas pilnībā atkarīgs no dāvinātas naudas, ir drīzāk dārgs hobijs.

Tev, protams, gribētos, lai tavas nodokļu iemaksas budžetā aizietu tādiem cēliem mērķiem, kā medicīnas sistēmas attīstība, valsts aizsardzība vai bērnu pabalsti. Diemžēl, būtiska daļa sasniedz pavisam citu mērķi – tā apmaksā nelielas uzņēmēju daļas laistīšanos ar vircu, braukāšanu ar pikapu pa pļavu un sliktas šlāgermūzikas klausīšanos, kūtī glāstot dzīvnieku krūtis.

Kopš esmu atdevis kaķi vecākiem un vietējo zemnieku produkcijas vietā sācis pirkt visos aspektos pārākos poļu labumus, man ir izdevies iekrāt diezgan ievērojamu naudas summu. Plānoju atalgot sevi par attapību, apmeklējot Prāta Vētras tūres koncertus Krievijā. Kaut kā “ķeriet lapsu aiz astes” īsti labi neskan kopā ar importa jēpja šmakstiem. Daudz labāk iet klāt “только бы ты на меня посмотрела”.

Ierosinu pievienoties man aizraujošā akcijā – pērc lētus un gardus ārzemju augļus un dārzeņus, nobildē un izvieto sociālajos tīklos ar birku #PolijaPabaro

  1. un vistrakākais ir tas, ka poļiem tā štelle sanāk garšīgāka nekā latviešu zemniekiem!

  2. Aizbrauc uz Poliju un paskaties, kādi plašumi tur apstādīti ar ābelēm un netiek novākti – tad sapratīsi, kāpēc poļu āboli tiek pārdoti zem pašizmaksas. Bet arī tāda cena poļu lauksaimniekus neglābj no bankrota kopš Krievijas sankciju ieviešanas.
    Ā, jā – āboli un tomāti nav gluži viens un tas pats. Kāda cena ir Latvijā audzētiem āboliem, no autora vaimanām tā arī nekļuva skaidrs.

  3. Galu galā jau neviens nevar pateikt, vai labāk pa lēto, vai pa dārgo to caurumu aizbāzt.
    Bet, ja pa lēto, un diez kas nav, tad vismaz škrobe nav. Jo pa lēto taču!

  4. Rimi var nopirkt sīpolus fasētus pa vienam. 1.34eur gabalā.
    Tiem, kas nespēj neņemt divus.

  5. Autors nav izdarījis mājasdarbu un izpētījis lauksaimniecības politiku pasaulē. Poļi ražo lētāk, jo viņiem ir lielākas subsīdijas. Latviesu zemnieki nīkst ārā, jo citur eiropā viņus atbalsta vairāk, līdz ar to lai izdzivotu jāpārdod dārgāk produkcija . Brīvais tirgus nosaka, ka ja latviešu zemniekus atbalsta mazāk, tad viņi bankrotes, un viņu vietā ienāks dāņi, vācieši , zviedri un atkal latvietis būs kalps savā zemē. Bet autors jau to nesaprot, ekonomiku nav mācījies , ir tipisks latviešu skauģis un lohs!

  6. Man bija līdzīga vīzija ar Jēzu, tikai ābolu vietā bija kaut kāds lētais Čīles šardonē versus ta ne Sabiles, ta ne Abavas rabarberu vai upeņu mājražojums. It kā nebūtiski, bet Jēzus augšdaļā izskatījās pēc Andreja Panteļējeva, vidusdaļā pēc Laimas Vaikules, bet apakšdaļā pēc Kristapa Porziņģa un parketa slīpējamās mašīnas krustojuma. Lieki teikt, ka cenu starpība bija patiesi ievērojama.

  7. Sveiki Kaimiņi! Ja gadījumā kādam ir interese, ir pieejams pilnmēnesī ar mīlestību gatavots tā sauktais dzidrinātais jeb Gī sviestiņš. Ideāls šobrīd lietošanai ar jaunajiem dārzeņiem, kā arī jebkura cita ēdiena papildināšanai. Tā pat lietojams arī skaistumkopšanā un tautas medicīnā.
    Bezmaksas velopiegāde Āgenskalnā un tuvākajā apkaimē
    Svars: 225 g.
    Cena: 3.00 Eur

  8. Ar šo izsaku atzinību tvnet jokdariem par acīgumu un, tā teikt, fleksibilitāti jeb gatavību mainīties, turklāt tik strauji. :)

  9. Kāpēc pats neesi zemnieks, ja viņiem tik zaļa dzīve?
    Gaisa sagrābstījums, nekas vairāk. pff.

  10. Parasti man patīk BENUVITO sūdi, bet šitais gan ir garām. Tev laikam nav pazīstami zemnieki un nezini cik patiesībā ir grūti tādam būt, sevišķi mūsu Latvānijā, kur valdībai par pašu cilvēkiem nospļauties.
    Un piekrītu. Daudzi zemnieki arī ir turīgi, bet man prieks, ka cilvēks ar savu darbu kaut ko arī ir sasniedzis.

  11. Nepiekritīšu, ka autors ir uzrakstījis ko ekonomiski nepareizu. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka ja viena valsts nesubsidē, bet citas to dara, tad tās vienas valsts uzņēmējiem ir daudz grūtāk konkurēt. Bet man nav nekādu sentimentālu un neracionālu siltu jūtu pret veco, labo latvieša-zemnieka idilli. Pirmkārt, Latvija nav tā labākā zeme, kur ko audzēt – maz teritorijas, ne visur tā ir ļoti auglīga, klimats ir pavēss. Otrkārt, atdeve ieguldījumiem lauksaimniecībā ir maza, salīdzinot ar rūpniecību, un niecīga, salīdzinot ar pakalpojumiem/inovācijām/zinātni. Treškārt, aizspriedumi un stingri ES likumi pret ĞM, kas arī nepalīdz būt ražīgākiem. Līdz ar to, lai lauksaimniecība savā nodabā ķepurojas, sūc naudu no ES fondiem (par ko arī neesmu sajūsmā, tomēr kopējie līdzekļi), bet ne no Latvijas nodokļiem. Latvijai būtu jasubsidē citas jomas, kurās ieguldījumam ir lielāka atdeve un ir progresa/novatorisma iespējas. Jāizmanto vietējais, izglītotais cilvēkresurss, nevis jāļauj tam emigrēt, kamēr paši subsidējam šeit neizdevīgu zemes kašāšanu, jo tas taču ir tik politiski ērts un populārs lēmums – pakļauties skaļākajām arodbiedrībām!

    Tāpēc, jā. Pērciet lētāko un/vai kvalitatīvāko, balsojiet par reālistiem, tad viss būs labi.

  12. Mr_twister ir taisnība. Pastrādā kaut uz pāris hektāriem, pirms met samazgas uz zemniekiem!
    Cenšanās sistēmiski un, nevar nepamanīt, diezgan izmisīgi katru ceturdienu delfos nopublicēt kaut ko smieklīgu neizmaina realitāti, beni. Ko tu vispār sajēdz no laukiem un praktiska darba, lai augstprātīgi apņirgtu tos, kuri te Latvijā visu savu mūžu strādā uz zemes??!

  13. Čau es esmu tavs jaunais kolēģis! Biju zemnieks bet cehs uztaisīja kampaņu, nevarēju nopelnīt vairs ar āboļiem, tagad visa ģimene strādāsim jūsu nodaļā, radio2 netraucēs, ne?

  14. Katrs pats savas laimes kalējs + Cipari nemelo

    pohuj, kur strādā – uz zemes, uz grīdas, uz dirsas …

  15. Man liekas, ka būtu derīgi dārzeņu genotipā iekombinēt lāča gēnus. Tam būtu trejāds pozitīvais efekts:
    1) Dārzeņi iemantotu dabisku agresivitāti pret zālēdājiem un spētu sevi aizstāvēt pret tādiem dārzu postītājiem kā mežacūkas, zaķi un stirnas;
    2) Ziemā dārzeņi gulētu ziemas miegā un nebojātos (nav dzirdēts, ka kāds lāčuks pa ziemu būtu sapuvis);
    3) Bērni iemīlētu dārzeņus, jo kas gan spētu pretoties mīkstā vilniņā tērptajiem dārzenīšiem, kuri prot braukt ar vienriteni un žonglēt vienam ar otru.

    P.S. Visā visumā var piekrist anona komentāram. Turklāt arī daudzi lielie zemnieki saka, ka subsīdijas kropļo tirgu un normālu konkurenci. Vienīgi gribu piebilst, ka uz zemnieku subsidēšanu var paraudzīties arī no sociālā aspekta. Atmetot kādu bišķi no budžeta, cilvēkiem tiek radīta daļēji mākslīga vide, kurā viņi paši rada sev darba vietas, paši uztur sevi un vēl rada pievienoto vērtību. Tas noteikti ir lētāk, nekā tad, ja šie cilvēki neko nedarītu, apgrūtinātu sociālos dienestus un dzīvotu no pabalsta.

  16. U, nē, “atmetot kādu bišķi no budžeta” rodas stimuls cilvēkiem, kuri pārstāv nekonkurētspējīgu jomu, nepārorientēties uz citu darbalauku, kā arī rodas stimuls jauniem cilvēkiem turpināt mēģinājumus strādāt šajā jomā, tā vietā, lai izvēlētos ko citu.

    Un pabalstiem ir jābūt laikā ierobežotiem, bet pietiekama apjoma, jo tie ir domāti kā pārejas periods (nevis, lai neko nedarītu), kad sabiedrība tevi atbalsta un uzticas, ka tu attīstīsies tik daudz, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem, kas nonākuši grūtā situācijā, kā arī pats dzīvot vēl labāk. T.i., izdevīgāk ir uzturēt sociālos dienestus un īslaicīgus pabalstus, nekā ļaut cilvēkam turpināt stagnēt nenoteiktu laiku.

    Bet nedomājiet, ka esmu kaut kāds patoloģisks zemnieku nīdējs, nebūt ne, tas, ko es rakstu, ir vispārēji un var attiekties uz jebkuru jomu, kurai ir izdevīgākas alternatīvas. Ja kāds lauksaimnieks ir spējīgs apmierinoši pelnīt un varbūt pat konkurēt starpvalstu līmenī arī bez subsīdijām, tad cepuri nost – šie teksti uz viņu neattiecas.

  17. Buļļa kaka. Benim taisnība!

  18. Tieši tā. Ko tu, beni, iegūtu, ja tagadējie zemnieki kļūtu par bezdarbniekiem un dzīvotu no sociālā pabalsta, tikai tāpēc, ka tu esi kapeiku pisējs pat ābolus pērkot???

  19. Trapece: muahahahaha – there are no birds. they are eaten by Tuesday

  20. anon,
    Protams, lielai daļai subsīdiju vai sociālās palīdzības veidu var pārmest konkurences un dabiskās atlases spēles noteikumu kropļošanu. Var argumentēt, ka tā soc. palīdzības recipientiem sūta signālus un stimulus, kurus tie var tulkot kā pamudinājumu uz stagnāciju vai dīkdienību. Jā, var, bet var arī tā netulkot. Te no teorijas par ideāli funkcionējošu sistēmu mēs atduramies pret grēcīgo zemi. Lasi, cilvēka dabu, kas principā padara neiespējamu jebkuru utopiju.

    Visur un vienmēr būs ļautiņi, kuriem nevajag palīdzību, lai atklātu un iekarotu Ameriku, izgudrotu antibiotikas, Mendeļējeva tabulu, apakšbikses ar kaķīšiem un teflonu vai izveidotu kompāniju ar smieklīgu nosaukumu “Virgin”. Un vienmēr būs pabērni, kuriem būs nepieciešami gādīgi vecāki. Plus visas iespējamās gradācijas, kas aizpilda minētās galējības. Plus nišas, kas specializējas parazitārismā vai sociopātiskā uzvedībā. Tas nozīmē, ka daļai pabalsti ir un vienmēr būs narkotiska atkarība, daļai subsīdijas būs glābšanas riņķis, lai noturētos virs ūdens, bet daļai tas būs peldlīdzeklis, lai nokļūtu sausumā un tālāk jau soļotu bez citu palīdzības. Ja cilvēks pieder pie otrās kategorijas, tad uzskatu, ka subsīdijas ir lēts un cilvēka cieņu nepazemojošs veids, kā neļaut viņam nogrimt līdz bezdarbīgai pabalstu nelaimes čupiņai.

    Pētījumi rāda, ka viskonkurētspējīgākās un apmierinātākās ir tās sabiedrības, kurās nav izteikta sociālā noslāņošanās. Tas nozīmē, ka blakus veselīgas konkurences mehānismiem pastāv arī kādi bagātību izlīdzināšanas, jeb sociālā taisnīguma mehānismi. Šo mehānismu duetu nepiedāvā ne radikāls individuālisms, mežonīgais kapitālisms un sociāldarvinisms, ne arī galējs kolektīvisms, sociālisms, utt.

    Ja Tu, anon, nepiederi pie konservatīviem individuālistiem, tad domāju, ka mūsu diskusija nav par “dot vai nedot”, bet par “kā dot, lai gūtu maksimāli pozitīvu efektu”, atceroties, ka zināms atbirums vai brāķis būs vienmēr.

  21. Trapece,
    Sniegu un putnus uz ASV arī piegādā Z-Korejas Sarkanais Krusts Sirpis un Āmurs?

  22. Bļe, tie poļu āboli tak garšo pēc putuplasta!
    TG/AM

  23. Achtungs labs..bet ir nepabeigts temats…

  24. U,
    Es jau tieši rakstu, ka pabalsti ir vajadzīgi, un lielākoties labākā izvēle ļoti dažādos sociālos jautājumos ir pretīgi klišejiskais “zelta vidusceļš”. Tikai pabalstiem jābūt skaidri definētam mērķim, kuru apzinās gan devējs, gan saņēmējs, un šim mērķim jābūt patstāvībai tuvā nākotnē.

    Gandrīz identisku izvērtēšanas metodi, šķiet, var attiecināt arī subsīdijām, tikai šeit ir jautājums ne par indivīda vērtību un izdzīvošanu, bet par konkrētās sabiedrības labklājību. Subsīdiju vajag dot konkrētai jomai, lai panāktu/apsteigtu citas valsts uzņēmējus, tā vietējiem nodrošinot darbu un nodokļu apmaksātus kopējus labumus, un atrodot ekonomiski (comparative advantage u.t.t.) labāko vietu reģionam. Tikai jāizvēlas pareizā, šai valstij un sabiedrībai piemērotākā, niša. Un lauksaimniecība noteikti ir viena no sliktākajām izvēlēm manis iepriekš nosaukto iemeslu dēļ. Gribu arī vērst Tavu uzmanību uz to, ka esi licis vienādības zīmi starp subsīdijām un pabalstiem, bet es redzu atšķirības. Tie, kas nav galīgi sociopāti, depresijas vai citas kaites dēļ nespējīgi, vai parazīti, tie ar pabalstu palīdzību spēs pārorientēties no lauksaimniecības uz citu, sabiedrībai vērtīgāku, jomu. Mazs procents sabruks un būs ilgstoši jāuztur, toties resursi, kas iegūti no bagātīgākas nozares izvēles, ļaus šos ļaudīs uzturēt, un vēl paliks pāri.

    Skatoties nedaudz plašāk un abstraktāk, pirmais, kas izdomāja subsidēt kaut ko, aizsāka cilvēces attīstībai kaitīgu lavīnu, kas var beigties tikai ar globālās valdības izveidi, kura izlemj beidzot pārtraukt visas subsīdijas, jo brīvais tirgus pats nosaka, kur ir visizdevīgāk ar ko nodarboties. Bez papildus komandām, ekspertiem, kuri arī jābaro, un birokrātiem ar subsīdiju izdalīšanas sistēmām. Ja vēl tie eksperti neciestu no demokrātijas galvenās kaites – politiskā populisma, tad varētu strīdēties, kas ir efektīvāks – automātiskais, visaptverošais tirgus vai izglītotie eksperti un viņu aprēķini. Bet mūsdienu rietumu demokrātijā neatkarīgi eksperti valdībā ir maz ticami. Pēc piemēriem, kā varētu izskatīties populisma neskartu ekspertu darbs, var vērsties Singapūras un Ķīnas virzienā. Tikai tur gan šie nedaudz neatkarīgākie valsts pārvaldītāji, nez, kāpēc izvēlas pāriet uz brīvām tirgus ekonomikām, ne kontrolētām.

  25. Šis ir tas mirklis, kad man ir jāpārdomā vai tas parsteidzoši sarkastiski vai domāts nopietni… lai jau paliek sarkastiski…

  26. Iesaku papētīt, kāpēc tādas subsīdijas ES maksā zemniekiem, lai par tām gudri dirstu.

    Bet poļu produkcija ir lētāka, tāpēc ka viņiem ir daudz lielu saimniecību. Tā teikt, economy of scale.

  27. Domāju, ka tanī brīdī, kad ziemeļkorejieši attapsies, ka ir tāds polupārs seriāls, kā “Troņa spēles”, viņi sāks veidot kārtējo propagandas filmu, kurā seriāla kadri tiks izmantoti, lai parādītu ka amerikāņu dzīve jau nonākusi līdz viduslaiku līmenim. Noteikti būs arī skaidrojums par to, kāpēc Džonu Snovu sauc par Snovu. Piemēram šāds – viņa vecāki pirms bērna ietaisīšanas, bagātīgi pamielojās ar sniega zupu, sniega cepeti ar sniega sīpolu mērci, padzērās sniega tēju (sniega kafija, protams, jau izbeidzās) un uzkoda sniega grauzdiņus. Un vienīgais apēstais, kas nebija no sniega, bija Ziemeļkorejā ar mīlestību pagatovota reaktīvo raķešu degviela. Pēc tā visa viņu ārsts dusmīgi aizrādīja, ka viņiem visdrīzāk piedzimšot sniegavīrs.

  28. Pilnībā piekrītu autoram, Latvijas zemnieki pa lielam ir mantkārīgi naudas rausēji. Jo melo acīs skatīdamies gan par audzēšanas procesu, gan par cenu, gan par produkta izcelsmi.

    Piemērām tie saimnieki (zemnieki) kas tirgo kūpinātu gaļu par kosmiskam cenām domājat, ka ta gaļa Latvijā augusi nekā tā pati poļu. Tāpat arī audzēšanas process ir vienāds visā ES tomāti tiek audzēti stiklašķiedrā un kartupeļi migloti vienalga kur tu atrodies Latvijā vai Polijā.

    Bet pie nekonkurētspejīgas produkcijas zemnieki paši vainīgi nemākot organizēt darbu un kādas lielakas subsīdijas zemniekam pienākas, ja viņš maksā strādniekam mazākās algas ES

  29. Es ar nesapronto kas to vella latvieti diida buut par zemnieku. Nu lai poljiem leetaak un gardaak, jaapienjem apriori ka polija ir Europas maate barotaaja un jaameklee savs point of sale. Elektronika un tehnologijas piemeeram. Kamee letishen iet pasaulee ar saf, mikrotik, hanzaelektroniks, askfm, just5, utt, duurnais purva zemnieks turpina purpinaat par buushanu kalpiem savaa zemee un Latvijas nokijas atklaashanu.
    Nez vai tie visi dzheki buutu kautko izdariijushi ja vecaamaamma liktu seedeet katru briivo briidi kartupelju vagaa. “Deelinj, neesi kalps savaa zemee, iestaadi kartupeli, lai no shljahtichiem nav jaapeer”. “Jaa, viedo vecomaat, likshu malaa bezjeedziigo C++, ieshu basaam kaajaam savaa zemiitee suudus kaisiit uz lauka”.

  30. Pirku tomātus rimčikā. Garšoja pēc sūda…. Tagad pērku uz tirgus rīgā. Ir dārgāk, bet vismaz pēc tomāta garšo.
    šī akcija ir visai tizla. Ja jūs puikas vēlaties lai Latvijai ietu labāk. Ir jāatbalsta vietējais….. Varbūt jūs kapiku pisēji varat nepirkt vietējo, bet nevajag rīkot šādas kaitnieciskas akcijas pret valsts ražotājiem. Kad viņi sēdēs uz jūsu kapeiku pisēju nodokļiem, tad dziedāsiet citu dziesmu… Vietējiem ir dārgāk, bet bieži vien nesalīdzināmi lielāka kvalitāte…

  31. Ģeniāla doma! Ar Latvijas populārākā bloga aizsāktu sociālo kampaņu panākam, ka visi Latvijas zemnieki pamet laukus un iet mācīties C++. Tie, kuri nespēj to apgūt (tādu noteikti nebūs daudz, labi ja 0,001% no pašreizējiem zemniekiem) varēs izveidot valstisku komisiju, kam būs jāizlemj, ko darīt ar atstāto zemi – lai tā aizaug ar kārkliem un usnēm, vai arī atdot to poļu lauksaimniekiem. Pēc tam nebūs ilgi jāgaida, kad visa Latvija būs izkonkurējusi silīcija ieleju un mūsu tauta un valsts būs kļuvusi pasaules mēroga ekonomikas tīģeris. Tad benim tiks uzcelts piemineklis un par viņu sacerēs rokoperu un varoņeposu, lai latviešu mūžu mūžos atcerētos, ka tieši benis bija tas, kurš savā ģenialitātē saprata, ka visas mūsu problēmas ir dēļ savas zemes apsaimniekošanas, un vislabākais, kā izglābt Latviju un izzušanas postā un nebūtībā, ir kļūt par kapeiku pisēju tirgū un pie sava monitora gudri apdirst zemniekus. C++ pāri visam! Taisnības labad to [L]atvijas vārdā vajadzēs pārsaukt par L+++! Nē, ņemot vērā, ka civilizācijas progresa izcilākos tehnoloģijas produktus programmēs lielākoties bijušie traktoristi, lopkopji, dārzkopes un tamlīdzīgi [Z]emnieki, bet [B]enis būs kļuvis par latviešu patriarhu, tad to vajadzēs pārsaukt par BZL+++! Pārējās programmēšanas valodas varēs atstāt iepriekšējos nosaukumos, jo ar tām kašāsies citi cilvēki. BZL+++! būs ekskluzīvs beņa ģenialitātes atspulgs. Kim Čenuns aiz skaudības zaļš paliks.

  32. Oij, sajaucu Benvenuto ar Purvīti. Tas laikam dēļ tā, ka neesmu C++ mācījies. Pļaujot sienu galīgi dumjš esmu palicis. :(

  33. anon,
    Grupēšana un sistematizācija pēc kaut kādām pazīmēm nenozīmē, ka vienas grupas locekļi ir absolūti identiski. Starp pabalstiem un subsīdijām nav likta vienlīdzības zīme. Skaidrības labad – pabalsti, subsīdijas, utt. ir sadaļā “uz neatdošanu iedotā citu sab. locekļu samestā un pārdalītā nauda”, neprecizējot citas pazīmes.
    Subsīdiju pieaistīšanā valda tāda pati konkurence, kā citur. Ņemot vērā cilvēka dabu, dažādu grupu interešu atšķirības, kuras var būt totāli pretrunīgas pat vienas grupas, kur nu vēl valsts, ietvaros, izdarītās izvēles nekad nebūs ideāli saprātīgas, ekonomiski pamatotas un visu grupu vajadzības un vēlmes apmierinošas.
    Subsidēšanai bez acīm redzamā attiecīgās sfēras konkurētspējas paaugstināšanas mērķa ir arī otrs – subsidētajā sfērā nodarbināto status quo saglabāšana. Īpaši ja viņu ir daudz. Tas ļauj izvairīties no ievērojama bezdarbnieku masas, kura būtu jāpārprofilē, jāapmāca un jāuztur, kamēr viņi atrastu citu nodarbi. Ak jā, sfērās, kurās jau ir konkurences regulēts optimāls piesātinājums. Veiksmīgie izspiestu tur esošo, pārvēršot viņus bezdarbniekos, ar kuriem tad atkal kādam būtu jāauklējas. Utt., utml., utjp.
    Lavijas zemnieki nemaz nav tik bezpalīdzīgi un dažādās jomās spēj visai ņipri konkurēt par spīti tam, ka subsīdijas ir tikai 80% no ES vidējā (ja nemaldos). Ja ES un individuālo valstu subsīdijas atceltu, vai tās būtu visiem vienādas, tad mūsu zemnieku konkurētspēja vēl pieaugtu. Pats fakts, ka šī niša eksistē un tajā ir pietiekoši daudz grubētāju, jau liecina par tās dzīvotspēju.
    Ideālie vēlmju modeļi arī nepiedāvā veidu, kā reali pārvarēt ekonomisko, sociālo, politisko un psiholoģisko inerci. “Pārstājiet slaukt govis, cirpt aitas, audzēt linus un rakt kartupeļus! Sēdiet un izgudrojiet nokiju!” Kā tad, easily.
    Ja paraudzīties vēl globālāk, tad esošie politekonomiskie modeļi (ar subsīdijām, bez, ar lielāku valsts kontroli pār dažādiem procesiem, vai mazāku, utt.) arī ir pakļauti konkurences atlasei, kura tad arī ilgtermiņā mums parādīs vājās un stiprās puses, spēju reaģē uz pārmaiņām un savu vietu citu darbojošos modeļu vidū.

  34. Zemnieki un ekoprodukti tas ir labi, bet pieprasu analītisku pētījumu par šo MIA.LV rakstu http://mia.lv/gravitatei-ne/ kas reklamē izvirtību, BSDM un bondāžu!

  35. hehe… Benvenuto šoreiz trāpīja gandrīz tieši vārīgās vietiņas vidū abām pusēm. :) Liriskais salīdzinājums ar kaķīti tiešām ļoti elegants un noņem “pētījumam/eksperimentam” analītiskās žurnālistikas slogu.

  36. Nevis trāpīja kādam, bet gan palaida sliktu smaku. Ar tādu metodi nav nekādu problēmu apdirst pilnīgi jebko. Tas nav nedz sarkasms, nedz ironija, bet vien banāla apdiršana bez minimālas sajēgas par tematu un tā “vārīgajām vietām”. Citi ceha autori raksta augstākā līmenī.

  37. Solaris, a ko tagad darīt? Tu pār Benvenuto izlēji man domāto žulti. Kautkā nelabi sanāk. Es ieteiktu atvainoties autoram un veltīt jaunu plejādi manā virzienā. Tā kā C++ ir izmelts, es mēģināšu pasviest jaunu tēmu.
    Latvieši ir paši salagas ka pārdod zemi zviedriem un vāciešiem. Neviens Tornšteins un Konrāds nedraudēja ar nazi visiem savas dzimtenītes iztirgotājiem. Paši pārdeva, tagad sēž pliku pakaļu uz arkla un gauži vaimanā “vaai vaai, poļu āboļi, vaaai”.
    It ļoti daudz skaistu piemēru, kā Latvieši nopelna “daudz naudas” ar tehnoloģijām – mūzika, kikstārtera tējkanna, lidojošie suņi, smskredīts. Un ja Latvietis vulgaris paceltu galvu un ieslēgtu smadzeņpodu, tad viņš varētu izpirkt no vācieša savu tēvzemi, iekopt divstāvu guļbūvi ar gasthausu, nolikt arklu pagalma vidū kā etnogrāfisku akcentu. Nopelnīti izvilkt no etnogrāfijas muzeja cienīga groziņa poļu ābolu un iekosties tajā tā ka siekalas šlakst. #polijapabaro
    Vai arī otrādi – pliku pakaļu vilkt to arklu pār pagalmu un sūkstīties par to ka poļiem ir garšīgāki āboli un latviešiem jāmeklē nokija.

  38. Kungi, dāmas, transpersonas un printerī vemjošie kaķi, pārāk daudz uzmanības ābolam. Pārāk maz muzikālajiem putinososiem Prāta vētrai.

  39. Es augstsirdīgi atvainojos Benvenuto, Purvītim, U, Jēzupiņam, Ješkam un kam vēl te tika no manis, kā arī visiem pārējiem man nepazīstamajiem ceha autoriem un komentētājiem ar interesantiem segvārdiem, kuriem es gan tuvākā, gan tālākā nākotnē (ja vien netikšu nafig izbanots no šejienes) ar lielu prieku vēl uzrakstīšu savu viedokli jeb, viņu skatījumā, izliešu žulti.

    Plejāde par salagu Purvīti – laba ideja! Kad būs brīvāks brīdis, vajadzēs padomāt, kā dzejas vārdos apcerēt izcili diženo latviešu biznesu smskredīts. Pie reizes arī to, tieši kāpēc Purvītim rēgojas vīzijas, ka Latvijas zemnieki it kā ir ar pliku pakaļu.

  40. Nu, beidzot mēs vienojāmies :D

  41. Printerī vemjošais kaķis

    Es vēlos šeit pažēloties par savu eks”saimnieku” – Benvenuto! Viņš mani baroja ar Polijā ražotiem ābolu gabaliem, iebakstītiem gardajā latvju sardelītē… Protams, palika slikti un printerī bija jāatvieglo māga. Pie tam viņš mani bija piesējis pie tā printera pēc tam, kad iepriekšējā vakarā tikām diskutējuši par Latvijas tautsaimniecību, baudot izsmalcinātās Rīgas šprotes eļļā..

    P.S> Es nemaz nestāstīšu par citiem apkaunojošiem notikumiem mūsu neilgajā kopdzīvē – lai veicās ar PV skatīšanos Krievijā – izvirtušais riebekli!

  42. Poļu ābolu faniem iesaku vēl lētāku risinājumu. Nopizģī kaimiņu tantei no ābeles pāris ābolus, nopērc logu mazgājamo līdzekli, cukuru un šļirci, saber kādus 100 g cukura logu mazgājamajā līdzeklī, un šļircē tik iekšā ābolos. Domāju, ka šļirces,cukura un logu mazgājamā līdzekļa izmaksas, ja vien āboli (kaut zaļi), tiks zagti, beigās būs nieks un atmaksāsies, turklāt garša tā pati, kas poļu āboliem.

  43. @anon
    Labi teikts
    “Jāizmanto vietējais, izglītotais cilvēkresurss, nevis jāļauj tam emigrēt, kamēr paši subsidējam šeit neizdevīgu zemes kašāšanu, jo tas taču ir tik politiski ērts un populārs lēmums – pakļauties skaļākajām arodbiedrībām!”

    Atceros, ka nesen vēl bija ietekmīgākās lobija orgaozācijas LV nosauktas – TR kamera un protams, Zemnieku kaut kāda figņa.

    Skaidrs, ka mūžīgā čīkstēšana neatspoguļo realitāti.
    Ja tavs bizness spēj eksistēt tikai pateicoties valsts subsīdijām, tas jālikvidē.

  44. Izklausās, ka cilvēki emigrē tāpēc, ka zemnieki saņem subsīdijas. Gā-gā-gā. Pārsmējos.
    Zemnieki saņem lauksaimniecībai paredzētās ES subsīdijas. Nevienam citam ES tās nedod, tikai lauksaimniekiem. Citām sfērām ir paredzēti citi ES fondi. Ierosinājums? Atteikties no naudas, ko Latvija dabū par velti no ES? Padarīt Latvijas lauksaimniekus nekonkurētspējīgus subsidēto zemnieku vidū? Ģeniāli.

  45. Jālikvidē pilnīgi visi nodarbošanās veidi, ko finansē valsts – veselības aprūpe, izglītība, tiesību aizsardzība, valsts aizsardzība, glābšanas dienests utt.
    Lai visur ir tikai brīvā tirgus likumi – piedāvājumu nosaka pieprasījums, un to regulē tirgus cena.
    Privātās klīnikas, privātie bērnu dārzi, privātās skolas, privātie drošības dienesti utt.
    Ja kāds kaut ko nevar atļauties, tad vispirms apņirdzam to nabagu pēc tam ļaujam nosprāgt.
    Riktīga pamuļķu utobija, zašibis!

    Jā, starp citu, arī Polijā jādara tāpat. Lai latvieši pērk tikai poļu ražotu pārtiku, un lai tā ir bez kādām subsīdijām audzēta. Tad latvieši beidzot būs laimīgi. Jo beidzot būs noskauduši visus.

  46. Tagad, kad esmu iepazainies ar autora ģeniālām atklāsmēm par subsīdijām, to pārdales sekām, par zemkopību kopumā, ļoti labprāt izlasīšu arī viņa pārdomas par atomu dalīšanu, kādām matemātiskām teorēmām, kvantu mehāniku. Talants rakstīt bez elementāras izpratnes par lietām un to kārtību ir, būs taču arī tādi paši “izglītoti” intelektuāļi, kas kvieks līdzi: “Super!”

    Cerībā, ka autors ne tikai raksta, bet mēdz arī kautko izlasīt un apdomāt, tad iesākumam aicinājums izrēķināt, cik pārtika maksās gadījumā, ja nebūs subsīdiju, kompensāciju par laikapstākļu nodarīto kaitējumu. Tad arī der izlasīt šo-to par dempingu, kā tas ietekmē tirgus cenas, un kā tie paši poļi Šķēles premjerēšanas laikā ar dempinga gaļu praktiski likvidēja Latvijas gaļas pārstrādi, pēc tam ceļot cenas.

    Nu bet turpināsim tikai rakstīt, lai krātu lo*u laikus, pareizi?

  47. Vēl jau ir jauka teorija par to, ka lielās, vecās Airopas valstis cenšas izsist saviem zemniekiem maksimāli lielas subsīdijas, lai nenolaistu uz grunti savu lauksaimniecību. Jo, būsim atklāti, cik ta ilgi visādas savienības vēsturē spējušas pastāvēt? Un tad, kad Eirosavienība noies pa topi (i kas zina, kādas vēl ģeopolitiskas peripetijas mūs sagaida) un efektīvais pienākumu sadalījums (Polija – māte barotāja, Itālija – vīna pagrabs utt., utp) zaudēs aktualitāti, prātīgākās valstis savu personīgo lauksaimniecību būs saglabājušas. Kamēr Latvijā kā vannabī nanotehnoloģiju lielvalstī varēsim sūkāt mikročipus.

  48. Latvijas Saeimai un valdībai būtu jāizdod likums, kas apliek ar subsīdijas nodokli importētai pārtikai un izejvielām – apriezti proporcionāli ES subsīdijām. Bet pārtikai ārpus ES vispār AHŪNĀKO nodokli. Bet tiem kvekšiem jau Latvijas labums nerūp, ka tik paši pie siles.

  49. Pilnīga taisnība, paskatieties ko uz lauka gāž zemnieki, galvenokārt lielie…

  50. Kaut kā pie dirsas, no kurienes nāk un kas audzējis konkrēto dārzeni. Ja labi garšo un cena ir tāda, ko uzskatu par atbilstošu kvalitātei, tad ņemu pašmāju audzēto. Un reāli pajāt Eko šmeko.

    No tomātiem principā vislabāk garšo Latvijas – vai tas nāktu no kaimiņu tantiņas dārza vai lielveikala plaukta. Ar gurķiem ir līdzīgi.

    Ja nav pašmāju, tad visdrīzāk ņemu kaut kādu Spāņu vai Dānijas produktu. Ārzemju kartupeļus reti, kad var ieēst. Kā var tādu draņķi vispār tirgot?

    Arī zemenes pie mums spēj izaudzēt labas, un pārdod par ņemamu cenu. Un ar labām zemenēm es domāju tādas, kas reāli garšo pēc zemenes, nevis pēc kaut kāda fake zemeņu wannabe izstrādājuma, kādu reizēm piedāvā Poļu zemeņaudzētāji.

    Un vispār – zaebal tik daudz rakstīt.

Komentēt