Monthly Archives: novembris 2014

SS.lv melīgās terminoloģijas ceļvedis II

Tāpat kā ar īrētiem dzīvokļiem, daudzi no mums ir sastapušies ar sludinājumu daiļrunību arī lietotu auto meklējumos. Piedāvajam īsu terminoloģijas ceļvedi, lai turpmākie lietoto auto meklējumi noritētu ātrāk un drošāk.

Ripzāģis: Patiess nobraukums = odometrs attīts par 100 000 km
Rupučinskis: Braukusi sieviete = sists auto
Ripzāģis: Tikko no Vācijas = odometrs attīts par 250 000 km
Stienis: Auto nav dauzīts = šonedēļ noteikti
Sencis: Tikko no Vācijas = vedot no Rumānijas, izbraucām cauri Vācijai
Katafalks: Ejošā stāvoklī = vairāk iesi ar kājām, nekā brauksi
Rupučinskis: Ejošs = neejošs
Benvenuto: Nobraukums 193,000 km = nobraukums 367,540 km
Ripzāģis: Sēdies un bauc = līdz servisam gan jau ka tiksi
Rupučinskis: Īpašnieks nav smēķējis = dzērumā apvēmis salonu
Katafalks: Plašs salons = ērti ņemt prostitūtas
Stienis: Visas ekstras = zagts, dedzināts, daudzīts un nokauts.
Benvenuto: Viens īpašnieks = tikai viens no īpašniekiem brauca skaidrā
Katafalks: Braukusi sieviete = motoram un ritošajai ir pizģec
Stienis: Salons tikko pēc ķīmīskās tīrīšanas = iepriekšējais īpašnieks beņķos jau sāka sadalīties
Rupučinskis: Praktisks auto = pilni šroti ar rezerves detaļām
Ripzāģis: Nav sista = avārijas pālī neskaitās
Katafalks: Motors murrā = es nezinu, kāpēc viņš tā dara, neviens nezina, tā nav jābūt
Kurbads: Auto ar defektiem, bet ejošs = tāds pats, kāds būsi arī tu pēc auto iegādes
Katafalks: Motora defekts = motora nav
Rupučinskis: Sīkāk pa telefonu = auto ir sūds, bet pārdevējam labas pierunāšanas spējas
Kurbads: Sīkāk pa telefonu = paldies, jūsu automātiskais SMS kredīta pieprasījums ir apstiprināts
Katafalks: Sīki vizuāli defekti = nav durvis un bampera
Stienis: Auto ar garantiju = līdz servisam tiksi.
Benvenuto: Steidzami = zagts
Katafalks: Steidzami = pālī nesen notriecu gājēju

nobraukums-01

Stienis: Iespējama maiņa, var pret neejošu = šis auto ir sliktāks par tavu neejošo.
Kurbads: Klimata kontrole = ir atverami logi
Ripzāģis: Ideālā tehniskā stāvoklī = motors neuzsprāgs, izpūtējs nost nenokritīs… vismaz kādus pārsimt kilometrus
Stienis: Minimāls degvielas patēriņš = auto piedarbināt nav iespējams
Ripzāģis: Ideālā vizuālā stāvoklī = nokrāsojām tik labi, ka rūsu ar pliku aci neredzēsi
Katafalks: Braukšanas kārtībā = TA nav bijusi 3 gadus
Sencis: Lūka = caurs jumts
Stienis: Sedans = pirms avārijas bija hečbeks.
Katafalks: Pēc avārijas = pālī ieliku kokā
Stienis: Ir rūsas defekti = auto ar rūsu ir saaudzis kopā tik tālu, ka pat rūsai sāk veidoties defekti.
Kurbads: 4 durvju modelis = divas durvis, bagāžnieks un lūka
Stienis: Individuālais salons = iepriekšējais saimnieks tā piedirsis, ka nav iespējams iztīrīt.
Katafalks: Tehniski labā stāvoklī = bet praktiski stāvoklis ir dirsā
Stienis: Viens saimnieks = šogad vienīgais
Sencis: Ekstras = bagažniekā ir ugunsdzēšamais aparāts, kas ir diezgan forši.
Katafalks: Labas ziemas riepas = braucu jau piekto gadu, arī pa vasaru
Ripzāģis: Ir servisa grāmatiņa = protam ne tikai sakruķīt odometru, bet arī viltot dokumentus
Katafalks: Regulāri veiktas apkopes = regulāri sista
Rupučinskis: Aprīkots ar gāzes iekārtu = smird un nebrauc
Katafalks: Tikko mainītas eļļas = tikko no servisa, jo novākoju
Kurbads: Nav rūsas = nav rūsas redzamās vietās
Katafalks: Nevar pārrakstīt = policijas meklēšanā
Stienis: Pārdod sakarā ar aizbraukšanu uz ārzemēm = čomi nostučīja.
Katafalks: Ģimenes auto = pakaļējā beņķī tika ieņemti bērni
Stienis: Pārdodu savu ilgi kalpojušo uzticamo dzelzs zirgu = ar šo auto ir pat uzarts labības lauks.

***ieelpas pauze, jo šoreiz noslinkojām ar vizuālizācijām (vizualizāciju meistars bija aizņemts, radot soctīklu kontentu par 45 EUR stundā)***

Ripzāģis: Tehnisko apskati garantējam, iziesim kopā = pazīstu čali, kas strādā CSDD un kas tavu jauno lūzni izlaidīs cauri bez aizrādījumiem
Katafalks: Nesteidzīgi pārdodu = nevienam nevajag
Kurbads: Nesteidzīgi pārdodu = rezerves daļās
Stienis: Pērku auto = esmu idiots, kurš neprot lasīt pārdošanas piedāvājumus
Kurbads: Ziemā lec bez problēmām = ja iestumj
Rupucinskis: Iepriekšējā īpašniece sieviete = automāts, ir parkošanās sensori
Stienis: Vizuāli ļoti labs = vietām manāma krāsa.
Katafalks: Auto var apskatīt Tukuma rajonā = kaut kur grāvī
Stienis: Ir aprīkots ar kruīza kontroli = regulāri iesprūst gāzes pedālis
Ripzāģis: Pārdodu koptu BMW = saulītes griezu un gonkās piedalījos tikai pa brīvdienām
Zemnieks: Pārdodu BMW = pacani, esmu uz sēkļa vajag kāpostu stroķim
Katafalks: Cena pēdējā = mēģinu nopārdot jau 2 gadus
Stienis: Ekselenta vadāmība un dinamika = stūre ir, bet tās pastiprinātājs niķojas
Rupučinskis: Zinātājiem (tiem, kas saprot) = normālam cilvēkam šāds mēsls nav vajadzīgs
Ripzāģis: Lai izietu TA, mazliet jāpieliek roka = lai izietu TA, nepieciešams remonts, kas maksās tikpat cik pati mašīna
Stienis: Jaudīgs motors, mazs noskrējiens, kā jauna = paņēmu kredītā treknajos gados, tagad no Īrijas atgriežoties gribu pārdot lai nomaksātu smskredītu par biļeti atpakaļ.
Katafalks: Ceļa nodoklis nomaksāts = tūlīt beidzas TA un es viņu neiziešu
Stienis: Ieguldījumus neprasa = kā noliksi garāžā, tā gaidīsi nākamo idiotu, kurš to iegādāsies.
Kurbads: Manuālā ātrumkārba = pirms avārijas bija automātiska, tagad ir manuāla
Ripzāģis: Visas ekstras = lauķu tjūnings iekļauts cenā
Stienis: Ļoti praktisks auto = bagažniekā ietilpst precīzi viens kartupeļu maiss.
Katafalks: Sporta komplektācija = bagāžniekā turu botas un sēdekļi smird pēc sviedriem.
Stienis: Pilna komplektācija = komplektā kurbulis un striķis.

Par otru valsts valodu

Māris stalti stāvēja spoguļa priekšā. Atvērtu skatienu, ar pieklājīgu smaidu lūpās, viņš iemēģināja runu. Šodien bija paredzēta darba intervija kādā smalkā Rīgas uzņēmumā. Māris atklepojās un teica: “Labdien. Mani sauc Māris. Es vēlos strādāt jūsu uzņēmumā par reklāmas projektu vadītāju. Esmu apguvis EIHSEBA augstskolas uzņēmējdarbības programmu un esmu ieguvis bakalaura grādu”. Izklausījās sūdīgi. “Jes vēeluos straādaāt jūusu uzņēmummā par re’eklāmas pruojektu va’adiītaāju”. Bļeģ. Kaut ātrāk pienāktu laiki, kad latgaļu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu. Nebūtu šitā jāmokās, sprieda Māris. Redz’, dažs labs patriots pat zvērestu no Saeimas tribīnes deklamē latgaļu valodā. A maņ kū? Jālien no ādas laukā un jātēlo rīdzinieka izruna. “Es vēlos strādāt”. “E” nebija gana plats, un “Ā” viļņojās kā Daugava ap Liepkalniem.

Māris ar nopūtu atcerējās skolas gadus. Toreiz “pareizā” latviešu valodā runāja tikai divi cilvēki. Latviešu valodas skolotāja, kuru neviens neuztvēra nopietni, un Klāvs, puika no Madonas, kuru klasesbiedri apņirdza par tizlo vārdu un iekaustīja par tizlo izrunu. Māris, Kārsavas vidusskolā zināms kā Marčello, izcēlās ar īpašu asprātību. “Klāvs Hujāvs” bija viens no kroņa jokiem. Ja neizdosies iegūt darbu reklāmas aģentūrā, Māris domāja, derētu iemēģināt spēkus Latvijas stendap komēdijas žanrā. Būs vismaz viens oriģināls un smieklīgs pārstāvis.

Atpakaļ pie runas. “Esmu apguvis…” izklausījās kā “jesmu apguuvis…”. Jāmēģina vēlreiz. Vēl un vēl. “Jesmu, jesmu, esmu, esmu, æsmu, Æsmu, ÆSMU, bļāā!”. Jau labāk. “æsmu æpagufis”. Virziens ir pareizs, taču kaut kas nav gluži tā, kā vajadzētu. Izklausījās pēc trimdas latvieša no Kanādas. Māris ievilka elpu un turpināja: “Æ, Æ, Æ, Æ”. Viegls “klik” pārtrauca mēģinājumu. Žoklis palika atkāries, mute vaļā. Ne jau atkal. Pagājušo reizi Māris pierādīja, ka urbānā leģenda par lampiņu mutē tomēr darbojas. Šoreiz netika pierādīts nekas. Māris tvēra pēc telefona un ar trīs viegliem glāstiem uz iPhone 3gs ekrāna izsauca “112”.

Glābšanas dienesta operatore Marika bija neizpratnē. “Runājiet taču”, viņa atkārtoja, tomēr austiņās bija dzirdami tikai šļupsti un vaidi. Vaidi, kuri izklausījās kā “jobanie čiuļi”, taču Marika nespēja šos vārdus atšifrēt.

1386019715998

Par ko rakstītu ziņu portāli 16. gadsimtā?

Tieši šādu jautājumu pirms pāris dienām Ceha kopsapulcē uzdeva kolēģis Stienis. Viņš piedāvāja savas versijas:

– Kalnciema ielas Ziemassvētku tirdziņā izsolīs pāris simtus nēģeru.
– Problema ar līķu kaudzi atrisināta, varas iestādes tos sametušas upē.
– Brivdienu ceļvedī: Mocarts, raganu dedzināšana, nēģeru pēršana.
– Top 10: Labākie nāvessodi šogad.
– Iedzīvotājus aicina būt modriem: pilsētai tuvojas čigāni!
– Modes pārstāvji šokā: Sieviete uzvilkusi bikses!!

Nolēmām attīstīt ideju un izveidot uzskatāmu vizualizāciju tam, kādu informāciju interneta ziņu portāli saturētu pirms pāris simtiem gadu:

tvnet-01

Vizualizācijā neiekļautie raksti:
– Dziednieki brīdina par masalu uzliesmojumu.
– Lai izvairītos no saslimšanām, iesaka brīdi paturēt plaukstā 3 jāņogas un tad izbarot tās cūkām.
– SENSĀCIJA: Kādam jaunietim Juglā, pēc pašapmierināšanās, uz rokām izaugušas spalvas!
– Āgenskalna iedzīvotāji ziņojuši par kādu sievieti, kas, iespējams, sarunājusies ar melnu kaķi.
– Sieviete aizturēta uz aizdomu pamata par buršanu.
– Vecene aizturēta par vēlmi vadīt pajūgu.
– Kučieris atradies alkohola reibumā un nav izvēlējies atbilstošu ātrumu, visticamāk traucies ar 15 km/h.

Tikmēr citos portālos:
Apollo.lv: Zināms, kāds nāvessods tiks izpildīts Marijai Antuanetei.
Delfi.lv: Van Gogs pilnīgi plikiņš nošņakā sev austiņu!
Apollo.lv: Ciematu šokē nevainīga 16 gadus veca meitene.
Ir.lv: Jau kuro dienu nekas interesants nenotiek.
Delfi.lv: Masveida pakāršana centrālajā laukumā (teksta tiešraide).
Diena.lv: Drukātie mediji sāk iziet no modes.
Ir.lv: Mūsu redaktore nav ragana.
KasJauns.lv: Uzminiet, kura redaktore ir ragana!
Vipi.lv: uzminat kam reduktore ira ragana.
Cehs.lv: Mums ir aizdomas, ka rižiem cilvēkiem nav dvēseles.
Alternative.lv: Baznīcu dedzināšana būs modē pēc 500 gadiem.
Dievietei.lv: Mēs patiesībā esam tādas visai vaļīgas.
NRA.lv: Aivars izgaismo ciema tumsoņas.
Tvnet.lv: Krievi nāk!
Tvnet.ru: Beidzot nāk krievi!

Dzerbudisms – dzīve kāda tā ir

Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām… Nē. Kā ziņo dzeltenais žurnāls “Kas klauns” – notikumi risinājās Spīķeru malkas šķūnī. Bija tā retā reize, kad Nahdaris pieņēma ciemiņus un sniedza atbildes uz eksistenciāli būtiskiem jautājumiem.
Kāds senas tirgotāju ticības skolas audzēknis jautāja Nahdarim:
– Kas ir dzīve?
Nahdaris pievēra acis un pasmaidīja. Tad klusi sacīja:
– Dzīve ir vēss aliņš vasaras rītā. Dzīve ir konjaks tumšos rundens vakaros. Ziemā dzīve ir kupenā atdzesēts šņabis. Un pavasarī dzīve ir šampanietis pa taisno no kakliņa.
Jautātājs samulsa, jo bija mācīts par dzīvi domāt savādāk:
– Bet kardināls Ānis Pajāts mācīja, ka dzīve ir ciešanu un moku pilns ceļš.
Nahdaris vēl joprojām nebija atvēris acis un smaidot turpināja:
– Tev un tavam skolotājam ir pilnīga taisnība. Jūsu abu dzīves ir pilnas ciešanu un mēslu, jo ir totāli sadirstas.

Sociālo tīklu uzturēšana – vienradžu medības

Vai par sociālo mediju kontu uzturēšanu ir vērts maksāt? Tas ir jautājums, ko mūsdienās uzdod daudzi uzņēmumi. Atbilde, protams, nav viennozīmīga, jo kas vienam atmaksāsies, citam būs kā vegānam pasniegt sulīgu visaugstākās kvalitātes steiku. Kopumā gan jāsaka, ka, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, ir ļoti reti uzņēmumi, kuriem atmaksājas maksāt aģentūrai, lai tā uztur firmas kontus sociālajos medijos.

Protams, tā kā vidējais CEHS.lv lasītājs ir mazliet izglītotāks par vidējo Artusa Kaimiņa vēlētāju, pasteigšos obligātajam jautājumam – “Kāpēc?” – pa priekšu un izklāstīšu elementārus, bet patiesus, faktus. Domāju, ka šie fakti liks visiem padomāt divreiz, kad nākamreiz jūsu mieru traucēs kārtējā pašpasludinātā sociālo mediju guru aģentūras pārstāvis.

Es jau ilgāku laiku saviem draugiem (man ir daudz draugu, es taču rakstu Ceham) esmu uzdevis elementāru jautājumu – vai Tu kādreiz esi kaut ko pircis no firmas, par kuru Tu pirmo reizi dzirdēji sociālajos medijus? Ja neskaita CEHS.lv jauno t-kreklu kolekc… pag, nē, tā vēl nav iznākusi. Tātad, ja neskaita retus izņēmumus, cilvēki nav kaut ko pirkuši tikai tādēļ, ka ir redzējuši retvītu vai piedalījušies kaut kādā spēlītē. Sociālo mediju komunikācija, vismaz manā plašā draugu lokā, nav īpaši veicinājusi iepirkšanās gribu.

Labāk nopērc

Toties apziņa, ka ja nenopirksi, tev nodzedzinās māju, vienmēr nostrādā.

Un, būsim godīgi – tas, kurš būs uzvarējis iespēju uz nedēļas nogali pabraukāt ar 5. sērijas BMW, jo būs pareizi nošērojis BMW dīlera Facebook ierakstu, noteikti nebūs jauna BMW pircējs. Tas, ka viņš varēs divas dienas griezt saulītes Ludzas centrā un piespamot Instagramu ar #chornijbumer bildēm viņu nepadarīs par cilvēku ar liekiem 60 tūkstošiem kontā. Tas, kurš kārtējā alkobodes konkursā saņems iespēju nopirkt vīna kasti par eirocentu, tieši to arī darīs – nopirks vīna kasti par eirocentu. Protams, 3213 (vai pat 32130) sekotāji Facebookā izskatās kruta (tici man, mēs esam CEHS, mēs to zinām), bet cik no tiem būs gatavi pirkt jūsu produkciju un vai tas skaits cilvēku, kas kļūs par jūsu klientiem tieši dēļ jūsu sociālo mediju komunikācijas, atsvērs to naudu, ko būsiet samaksājuši par kontu uzturēšanu?

Cik tad tas īsti maksā?

Protams, ja sociālo mediju mārketings neko nemaksātu, katrs iegūtais klients nozīmētu peļņu. Bet tā jau nav. Māris Antons savā blogā ir ļoti lietišķi un precīzi uzskaitījis, kā veidojas aģentūru piedāvātā cena klientam. Par aģentūras stundu likmi un aprēķiniem varbūt varētu padiskutēt, bet tam liela jēga nebūtu, jo fakts ir, ka sociālo tīklu uzturēšana izmaksā aptuveni 700 – 1500 EUR mēnesī. Vismaz ja to dara aģentūra, vai cilvēks, kas to spēj darīt daudz maz profesionāli.

700-1500 eiro. Kādam tā šķiet milzu summa, citiem tāda nauda ir nieks. Kāds trīs mēnešus vergo melnās miesās, lai nopelnītu štuku, cits piektdienas vakarā kopā ar draugiem štuku nodzer un par to daudz nedomā. Kā nu kuram. Bet vai šāda summa ir adekvāta, lai – ņemsim Māra bloga veikto aprēķinu par piemēru – kāds reizi dienā veiktu vienu ierakstu jūsu uzņēmuma Facebook, Twitter un Draugiem.lv kontos? Vārdu sakot, vai Latvijā atmaksājas izdot tādu naudu, ko aģentūras prasa, par sociālo tīklu uzturēšanu?

Vienu vārdu sakot: nē!

Bet ja jāpasaka vairāk par vienu vārdu, lietas jau kļūst sarežģītākas, jo sociālo mediju mārketinga rezultāti ir ļoti grūti mērāmi. Un tās metodes, kas tiek izmantotas, pārsvarā ir pašu aģentūru (vai citu valstu aģentūru) izstrādātas. Jo kā lai mēra rezultātus? “2299 impressions, 291 new likes, 400 retweets” – un? Ko tas īsti izsaka? Pliku neko. Var izstrādāt visādas metodes, kā mērīt dažādus faktorus, bet diemžēl ir ļoti grūti izmērīt pašu būtiskāko – ROI (return on investment) jeb peļņu no kapitāla ieguldījuma.

Kā lai uzzina, vai Jānis, kurš nupat nopirka 0.7 Tullamoru, par veikalu uzzināja no sociālajiem medijiem, nevis no drauga, kurš pateica, ka alkobodē labas atlaides? Kā lai saprot, vai pārdošanas apjoma pieaugums novembrī bija saistīts ar veikala augošo popularitāti, reklāmas kampaņu radio, vai dēļ krutajām kaķu bildēm Draugos?

Tieši šis fakts ļauj soctīklu aģentūrām uzturēt plašu klientu loku, kas mēnesi pēc mēneša atpogā štuku vai pusotru un pretī saņem gaumīgus ierakstus soctīklos, kā arī mistisku statistiku, ko nekādi nevar sasaistīt ar reāliem un mērāmiem rezultātiem. To arī pats Māris Antons atzīst komentāros pie manis pieminētā ieraksta:

Jā, var prasīt rezultātus, bet tad manā galā ir jābūt praktiski 100% kontrolei pār budžeta izlietojumu. (…) Nākamais ir – kas ir rezultāts un kā to mēra. Grāmatai varētu būt grūti izmērīt interneta ietekmi uz pārdošanas rezultātu, jo šķiet, ka tās vēl joprojām diezgan daudz pērk offline. (…) Komunikācija palīdz, bet komunikācija viena pati nepārdod. Komunikācija palīdz veidot attiecības, kuras pircēju padara par lojālu klientu, palīdz veidot uzticamību un citas lietas, kuras tiešā veidā nepārdod, bet palīdz pie lielas daļas pirkumu. ”

Māris Antons, atšķirībā no daudziem, kas strādā ar sociālajiem medijiem, vismaz runā patiesību. Daudzi tik godīgi nebūtu, īpaši pārdevēji… piedodiet, projektu vadītāji. Mūsdienās taču visi ir projvadi. Bet, atgriežoties pie tēmas – sociālo tīklu administrēšana par maksu savā ziņa ir unikums, jo ir viens no retajiem interneta mārketinga veidiem, kur rezultāti nav mērāmi. Pat SEO (search engine optimization) rezultātus ir salīdzinoši viegli mērīt (jo var redzēt precīzi cik cilvēku atraduši jūsu mājaslapu caur Gūgli un jebkurš sevi cienošs interneta biznesa veicējs apzināsies, aptuveni cik ir vērts viens apmeklētājs un varēs izdarīt secinājumus, vai šis pieaugums nosegs SEO ieguldīto piķi), par AdWords nemaz nerunājot.

Tas, ka ir ārkārtīgi grūti sociālo tīklu uzturēšanu noreducēt līdz reāliem cipariem (nē, retvītu skaits nav “reāls cipars”, uzņēmuma gada pārskata peļņas-zaudējumu aprēķinos nav aile “Retvīti”), un tas, ka cilvēkiem mēdz būt mazas zināšanas par šīm lietām, arī noved pie pašreizējās situācijas, kur daudzi maksā aģentūrām. Un maksā. Un maksā. Par projvadu pārdošanas trikiem nerunāšu, bet ne jau velti 20% no tāmes novirza tieši projvadiem.

Par milžiem nerunāsim, bet mazie un vidējie – dariet paši!

Par milžiem es negrasos runāt, jo ja runa ir par globālām megakorporācijām, vai par Latvijas mēroga gigantiem, sociālo tīklu uzturēšana tiešām spēlē ļoti svarīgu lomu uzņēmuma tēla veidošanā un kā daļa no mārketinga stratēģijas. Bet tad mēs arī nerunājam par 1000 eiro mēnesī – tad runa ir par vienotu reklāmas stratēģiju, plašām reklāmas kampaņām un pavisam citiem cipariem. Tas ir pavisam cits līmenis.

Bet ja runa ir par maziem un vidējiem uzņēmumiem – viss, ko varu teikt, ir dariet paši. Un to nesaku es, to saka matemātika. Paņemsim to pašu Antona piemēru, kur tiek aprēķinātas 24 darba stundas mēnesī. Ja darām paši, varam atskaitīt projekta vadību (četras stundas), atliek 20 stundas. Vai jau ir darbinieks/-i, kas nodarbojas ar mārketingu/reklāmu? Ja ir, tad, uz priekšu – darba pienākumos iekļaujam darbu ar sociālajiem medijiem. Varam pat piedāvāt algu pielikumu, teiksim, 200 eiro mēnesī. Uzņēmumam papildus izmaksas kādi 350 eiro un viss notiek.

Tagad varbūt kāds sāks iebilst, ka vajag īpašu kompetenci, lai administrētu kontus sociālajos tīklus. Ka vajag īpašas zināšanas un prasmes. Jā, es to nenoliegšu – ir nepieciešama spēja rakstīt saistošus tekstus un aprakstus, zināmas iemaņas darbā ar datoru, komunikācijas prasmes un spēja ātri reaģēt. Izklausās kaut kur dzirdēts? Jā, ja jūsu mārketinga cilvēkam/komandai nav šādas prasmes, nu… ziniet, tad labāk maksājiet aģentūrai. Un atlaidiet visus mārketinga darbiniekus un maksājiet arī par šo darbu kādai aģentūrai. Lūdzu. Mūsu labā, jūsu labā. Mēs negribam redzēt vēl vienu reklāmu, kas apgalvo, ka ķiploku grauzdiņi ir labāki par seksu:

Brex-Hujeks

Bez tam, tieši sociālos tīklu administrēšanu aģentūras parasti uztic studentiem un praktikantiem. Vismaz visu melno darbu darīšanu – to melno darbu, kas jums Antona tāmē izmaksās 630 eiro mēnesī.

Ja nav mārketinga cilvēks? Nu – vai nu dariet paši, nedariet nemaz vai dariet minimāli (kaut vai saīsiniet kaut kādas relīzes par jauniem produktiem vai reizi nedēļā ierakstiet par kaut kādām akcijām). Ieguldiet ietaupīto naudu cita veida mārketingā, mārketingā, kuru rezultātus varat izmērīt. Ticiet man, tā būs labāk.

Nobeidzot šo rakstu, aicināšu jūs parēķināt, cik tieši sociālo tīklu uzturēšanai būtu jāpalielina jūsu pārdošanas apjomus, lai tā atmaksātos. Atbilde, protams, nav 1000 eiro – lai gan ir viegli uz šo domāšanas kļūdu iekrist. Janvārī paņēmi aģentūru, jau maijā apgrozījums +2000, nu jau tikai jāskaita naudiņa… Bet tā jau, protams, nav. Jāskaita ir peļņa.

Pieņemsim, ka mēs tirgojam produktus, kuru vidējā cena ir 25 EUR. Produktu pašizmaksa ir 15 EUR. Peļņa attiecīgi 10 EUR uz katru notirgoto produktu. Lai jūsu soctīklu uzturētāja darbs atmaksātos, jums jānotirgo vismaz 100 vienības vairāk, nekā jūs būtu notirgojuši bez uzturētāja darba. Un tas katru mēnesi. Ja gada laikā soctīklu uzturēšana izmaksā jums 12 000 EUR, tad ir pilnīgi vienalga, vai jūs gadu noslēdzat ar 100, 3213 vai 15 000 sekotājiem Facebook, ja jūsu peļņa pieaug vien par 2000 EUR. Pilnīgi vienalga. Ja paliksiet parādā VID:am, ar argumentu “bet mūsu Facebook lapa patīk 8390 cilvēkiem” jūs tālu netiksiet.

Paturiet to prātā, kad jums kāds projvads saldumsaldā balsī skaidro par jūsu panākumiem sociālajos tīklos, par jaunajiem sekotājiem un retvīteru armiju. Apsēdieties, parēķiniet. Always Think About the Bottom Line.

Nobeidzot vēlamies paskaidrot, ka šis ieraksts nav tapis aiz skaudības vai ļauna prāta (CEHS.lv mīl visus, arī tavu mammu) bet vienkārši tādēļ, ka mums likās interesanti kaut ko uzrakstīt, kas varbūt ļaus mūsu lasītājiem aizdomāties. Jo starp visām skaistajām runām par sociālajiem medijiem un vienradžiem ir viegli aizmirst, ka pastāv arī tāda lieta kā reālā pasaule. Un reāli skatoties, sociālo mediju pakalpojumi, mūsuprāt, bieži ir brutāli pārcenoti un nedod vēlamo rezultātu.

Mēs nenoliedzam, ka ar LABU sociālo mediju mārketingu var arī labi nopelnīt, bet LABS sociālo mediju mārketings (lasiet – sociālo mediju mārketings Ceha stilā) ir kaut kas pavisam cits, nekā aģentūru piedāvātais standartkomplekts, kur jaunākais darbinieks katru dienu iebakstīs neveiklu teikumiņu tviterī un pāris kaķbildītes Draugos un Facebook.

P.S. Ja mēs kopš Ceha dibināšanas būtu algojuši aģentūru, kas mūs pārstāvētu sociālajos tīklos, mēs līdz šim būtu aģentūrai samaksājuši 50 000 EUR. Nedomājam, ka aģentūrai būtu sanācis labāk.

Vienradža medības

#ParādiArtusu

Sestdiena nav īsta darba diena, tāpēc nolēmām, ka šodienu jāpavada visiem kopā ģenerējot spēku un kreatīvu. Pienācis laiks radīt pašmāju “Skumjo Kianu Rīvsu“.

kaim
Lejupielādē .png failu (SAITE), izveido bildi un dalies ar to komentāros, vai tviterī, izmantojot #ParādiArtusu
Labākās bildes publicēsim šajā pašā ierakstā, kā arī – ik pa laikam papildināsim to arī paši.

Lasīt visu »

Cehs ēd: kafejnīca Vest

Šķiet, ka šobrīd galvaspilsētā nav trendīgākas vietas par kafetēriju Vest. Tā, gluži kā tāda lecīga erekcija, izspiedusies no sirmās māmuļas Rīgas vaiga. Ilgi tā mani vilināja ar saviem bārdainajiem baristām, rūtaini kreklotajām apteksnēm un izvarotajiem mopēdiem. Pagājušajā nedēļā beidzot nolēmu, ka nevaru vairs ilgāk gaidīt un arī man ir jānomēģina vai tiešām Vest ir tik lielisks, kā to slavē zināmās deklasētās aprindās, vai arī tas ir tikai kārtējais ātri pārejošais modes untums.

Savu nelielo gurmāna ceļojumu sāku ar baltas kafijas pasūtīšanu. Jau pēc pirmā malka skaidri sajutu, ka izmantots prasts krāna ūdens. Par 3 EUR tomēr biju gaidījis ko vairāk par spļāvienu sejā, tāpēc atļāvos kafiju uzlabot ar līdzi paņemto strukturēto ūdeni.

Sapratis, ka šajā dīvainajā ieskrietuvē pavārs ar manu ķermeni var izrīkoties pēc savas patikšanas, nolēmu lieki neriskēt un jau laicīgi nodrošināties ar trim pretsāpju tabletēm. Par kūciņas cenu pat negribas atcerēties. Manā dzīvē ir bijis laiks, kad esmu zvērīgi piekāvis sievieti par mazāku summu.

Protams, arī šoreiz izdzinu kafejnīcā veST valdošo pompozitātes dēmonu, apslakot pārvērtēto biezpienmaizi ar svētīto ūdeni.

Godīgi sakot, pēc pēdējā kumosiņa nokniebšanas, nejutos paēdis, tāpēc nolēmu nežēlot sevi un pasūtīt picas šķēli. Diemžēl, bāra VesT pavāram ir sava, no visas pārējās pasaules atšķirīga izpratne par picu… Viņaprāt, pica ir ar salātiem apgānīta, bieza sāļā torte. Esmu pietiekami ilgi strādājis valsts iestādēs, lai atpazītu sāļo torti. Tāpēc nedirs, Ratatuī, tā nav pica.

Vienīgais, kas mani piespieda iztukšot šķīvi, bija vecāku ieaudzinātā cieņa pret ēdienu. Siers un maize galu galā nav vainīgas, ka šī ūķa darbiniekiem ir tikai kreisās rokas. Vai Vestā pasniegtais ēdiens ir kas tāds, ko es dotu cilvēkam, kuru mīlu? Jā… bet tikai tad, ja šis cilvēks būtu smagi slims un es vēlētos izbeigt viņa ciešanas.

Pēc maltītes atlika vēl pēdējais pārbaudījums pēc kā vērtēju ēstuves – vai ir iespējams pamīzt izlietnē. Diemžēl, arī šeit VeSt izgāzās, jo izlietni no ēdamzāles neatdala durvis. Neatlika nekas cits, kā strukturēti piemīzt podu.

Verdikts: 1/5 un arī tikai tāpēc, ka nepaklupu aiz sliekšņa.

Vai Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja ienīst Latvijas ģērboni?

Valsts jubilejas priekšvakaru pavadīju tupi veroties TV ekrānā. Skatījos „Bez Tabu”, līdz sagaidīju sižetu par valsts ģērboņa izmantošanu (apskatāms zem šīs saites ap devīto minūti).

Sižetā runāja par ļoti loģisku un skaistu ideju sakārtot valsts sektora institūciju logotipus un izmantot tos kopā ar valsts ģērboni. Viss bija jauki, līdz brīdim, kad muti pavēra Maira.

maira

Maira Čentoricka ir Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja. Viņai ir pašai savs viedoklis par Latvijas ģērboņa izmantošanu (gramatikas un veselā saprāta kļūdas atstātas apzināti, lai sakristu ar oriģināltekstu):

„Ģērbonis ir ļoti labi uz valsts veidlapas… organizācijas… valsts organizācijas veidlapas, bet nevis uz eee… prezentācijas materiāliem. Nevis eee… uz eee… eee… prezentācijas eee…, tām… elektroniskajām prezentācijām eee…, ko mēs eee… dalam pa labi, pa kreisi, es domāju, kad tur tas logo varētu palikt.”

Paldies par šo informāciju, Maira. Vēlos paziņot, ka elektroniski materiāli tiek izplatīti elektroniski un neviens tos nedala „pa labi, pa kreisi”. Ģērbonis uz valsts iestāžu elektroniskajiem materiāliem liecinās tikai par vienu – tie ir valsts iestāžu elektroniskie materiāli.

Maira turpina:

„Aizbraucam uz sporta spēlēm, visiem ģērboņaini krekli, visi sportojam, pēc tam nometam visi savus kreklus tuvākajā grāvī un aizejam ar visiem ģērboņiem.”

Pēc šīs prātulas visiem top skaidrs, ka Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja pēc sporta spēlēm savu kreklu vienkārši paņem un iemet grāvī. Paldies par šo informāciju, Maira. Ja ģērboņainie krekli jau izmesti grāvī, ar kādiem tieši ģērboņiem mēs aizejam? Vairāk jautājumu nav.

Nākamā Mairas doma ir ne mazāk spēcīga:

„Ja uz šo… uz šīs krūzes man būs ģērbonis (rāda uz krūzi). Viņš mazgājās trauku mazgājamā mašīnā, ar lupatiņu, viņš pārvērtīsies. Tas būs labi?”

Jā, Maira, un vēl, nedod dies’, šai krūzei varētu pieskarties kāds nēģeris. Diemžēl, vairāk komentārus Mairai neļāva sniegt, tomēr domāju, ka pietiekami labi uztvēru viņas domu gājienu, lai paturpinātu.

Tātad – Latvijas ģērbonis attēlots arī uz valsts prezidenta automašīnas numura zīmes. Kā zināms, lielā ātrumā traucoties pa šoseju, pret numura zīmi tiek nosists liels daudzums kukaiņu. Vai asiņainas kukaiņu ķidas uz ģērboņa būs labi?

Ejam tālāk – Latvijas valsts ģērbonis iekalts uz valsts oficiālās valūtas monētu aizmugures. Monētas tiek dalītas pa labi, pa kreisi, tām pieskaras arī bomži, padibenes un Latvijai nelojālas personas. Monētas aplīp ar netīrumiem un baktērijām, līdz kļūst par slimību pārnēsātāju. Tas būs labi?

Atgriežoties pie veselā saprāta, rodas vairāki patiesi būtiski jautājumi. Tādi, kā piemēram:

  • Kāda ir Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītājas kompetence šī jautājuma apspriešanā?
  • Vai sižetā viņa pauda pati savu, vai oficiālo Valsts tiesu ekspertīžu biroja viedokli?
  • Kāda velna pēc lai es nebaudītu savu rīta kafiju no krūzes, uz kuras uzdrukāts ģērbonis?
  • Vai tiešām Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tik maz darba, ka tā vadītāja par nodokļu maksātāju naudu var darba laikā gvelzt tādas muļķības?

Cehs izdod dzejas krājumu un apjāj sistēmu

Pēc ilgiem un neveiksmīgiem meklējumiem, beidzot mūsu kolektīvam izdevies atrast “Latvijas Nokiju”. Atrast zelta āderi, kas uzsāks naudas nebeidzamu plūsmu mūsu kontos, gluži kā savulaik klīstošajā leģendā tas izdevās Guntaram Račam, reģistrējoties ar pseidonīmu “Autors Nezināms” (kā rezultātā viņš it kā saņemot autoratlīdzību par katru darbu, kura autors nav zināms).

Lūk, mūsu idejas izklāsts:

Autortiesību likumā teikts:

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

Savukārt AKKA/LAA mājaslapā teikts:

Autors ir fiziska persona, kuras radošo, intelektuālo un māksliniecisko spēju rezultātā radīts literārs vai mākslas darbs. Autori, radot darbus, kļūst par autortiesību īpašniekiem, kam vienīgajiem ir tiesības pilnībā rīkoties ar saviem darbiem, ļaut vai neļaut izmantot tos saskaņā ar pašu nosacījumiem attiecībā uz darbu lietošanu un samaksu par lietošanu.

CEHS.LV kolektīvs nolēmis pieteikties kā autors AKKA/LAA, tāpēc publicējam savu pirmo dzejas krājumu. Tiklīdz viss tiks sakārtots likuma priekšā, par katru no mūsu dzejas rindām, kas tiks izmantotas ārpus šī dzejas krājuma, maksāsiet mums autoratlīdzību.

Ideja kā Cehs

1:0, Latvijas likumdošana. 1:0…

Draudzeņu patversme

Sociālos tīklus jau labu laiku pārpludina aicinājumi no dzīvnieku patversmēm, kas aicina ļautiņus savā aizgādībā paņemt kādu no patversmē mītošajiem radījumiem. Tā kā Cehs.lv radošā triecienbrigāde allaž ir iestājusies par inovācijām un piedāvājuma klāsta paplašināšanu, esam lepni prezentēt mūsu jaunāko labdarības projektu – draudzeņu patversmi. Arī šeit katrs patversmes apmeklētājs var izvēlēties savu nākamo dzīvesbiedru, pirms tam uzzinot sirdi plosošu stāstu par jaunās draudzenes pagātni. Lūk, pirmie patversmē nonākušie cilvēkdraugi, kuri ir gatavi nonākt gādīgās rokās.

Anna, 22

Pūkaina, mīlīga, ļoti patīk spēlēties un ēst no rociņas. Iepriekšējais saimnieks nabaga radījumu bija atstājis mežā piesietu pie koka, tāpēc daudz labprātāk uzturas iekštelpās. Vēlams jau pirmajā dienā mazajam radījumam ierādīt vietiņu kādā no virtuves stūrīšiem, lai vieglāk aprod ar vidi.

muzzle-gagged-furry

Katrīna, 25

Atrasta guļot uz kādas no vecrīgas šaurajām ielām, kur acīmredzot cerējusi pašas spēkiem atrast jaunu saimnieku. Draudzenīte ir tumšas nokrāsas, taču seju bieži rotā balti lāsumiņi. Bez uzpurņa gan palaidnieci nevajadzētu laist pastaigā, jo ļoti mīl iekost.

article-2252078-169E9F84000005DC-487_634x400

Madara, Ilze, Samanta

Šīs trīs koķetās freilenes ir no viena metiena. Visas kā viena – ar raksturiņu un, ja mājās atradīs kaut ko, kas karājas – raustīs uz nebēdu. Ēdiena ziņā nav īpaši izlutinātas – ēdīs gan no bļodiņas, gan vienkārši no zemes. Labi sadzīvos un labprāt spēlēsies ar citām draudzenēm.

party-fails-woo-girls-get-messy-sometimes-that-drunk-face

Ja arī tu sev vēlies jaunu pastaigu un rotaļu biedru, gaidīsim tevi ciemos. Un atceries, ka arī šie, šķietami niknie un mežonīgie radījumi, var kļūt par īstu cilvēka draugu!