Tā kā sen neesam aplaimojuši savus lasītājus ar stilīgām balvām, nolēmām izspēlēt plakātu ar Artūra Medņa portretu. Plakāts ir 1:1 izmērā (A3) un padarīs lepnu to sienu, kuru rotās.
Konkursa noteikumi ir pavisam vienkārši:
– retvīto ŠO TVĪTU
– atseko Artūram Mednim tviterī
Veiksminieku izlozēsim augusta vidū. #AtsekoMednim
Pasaule ir pilna nezināmā un neizpētītā. Pie šāda atzinuma acīmredzot nākuši puiši un meitenes no superportāla puaro.lv, kuri šodien publicējuši diez gan šokējošu rakstu. Es pat teiktu tā: raksts ir tik šokējošs, ka cilvēkiem ar vājiem nerviem, grūtniecēm un midžetiem tālāk ieteiktu nelasīt. Ja nu tomēr turpini lasīt, tālākais uz Tavu atbildību. Portāls puaro.lv šodien ir radis atbildi uz gadsimtiem seno jautājumu “Ar ko remdēt slāpes karstā laikā?”. Daudz nedomāju, pārmetu trīsreiz krustu un spiedu uz linku. Tas, ko ieraudzīju tālāk, šķiet, būs atstājis manī rētu uz visu atlikušo dzīvi. Atbilde vienmēr bija bijusi man te pat blakus. Slāpes remdējamas ar.. ar.. ūdeni.
Puaro raksta iedvesmota, sapratu, ka arī es varu dot savu artavu cilvēces izdzīvošanas jautājumos, tāpēc apkopoju visus savus mazos trikus* jeb life hacks, kas kādam, iespējams, palīdzēs savas tālākās eksistences nodrošināšanā. Šie ir mani mīļākie, komentāros droši variet dalīties ar saviem.
Iepildiet glāzē vai citā traukā jūsu izvēlēto šķidrumu un lēnām lieciet pie lūpām. Pārliecinieties, ka jūsu mute ir atvērta, lai šķidrums viegli varētu ietecēt tajā. Izmantojot rīkles muskulatūru, mēģiniet škidrumu bīdīt tālāk barības traktā. Minēto atkārtot 5 reizes.
Šis ir mazliet tricky. Savā ķermenī atradīsiet vairākus orgānus, kas rūpējas par konstantu gaisa apmaiņu. Centrālais objekts ir plaušas, bet, lai gaiss līdz tām tiktu, nāksies likt lietā uz savas sejas atrodamās detaļas. Nostājieties spoguļa priekšā. Jūsu sejas centrālajā daļā atrodas neliels izaugums. To sauc par degunu. Tieši zem tā jūs atradīsiet lielāku atveri jeb muti. Pārliecinieties, ka nestāvat vakuumā, apkārt jābūt pietiekami daudz svaigam gaisam. Izmantojiet ķermeņa muskulatūru, lai ievilktu degunā gaisu. Ja tas būs sekmīgi izdevies, jutīsiet krūšu kurvi paceļamies. Sākumā tas var būt sarežģīti, tāpēc aicinu griezties pie speciālista pēc palīdzības.
Bieži dzirdu sūdzības no draugiem, radiem paziņām par mums visiem tik ļoti labi pazīstamo acu izžūšanu. Lai sevi no tās pasargātu, izmantoju kādu veiklu paņēmienu, kas uztur acs virsmu mitru.
Princips ļoti vienkāršs – liekam abas rokas uz abiem vaigiem un stumjam tos augšup līdz brīdim, kad apakšējie acu plakstiņi saskaras ar augšējiem. Kad tas izdarīts, laižam vaļā. Voila! Acs virsma atkal mitra. Starp citu, šo var izmantot kā izklaidi arī ballītēs un citos saviesīgos pasākumos.
* Ar saviem novērojumiem tuvākajā laikā dalīšos arī ar puaro.lv redakciju. Esmu jau saņēmusi piedāvājumu uzrakstīt izvērstāku rakstu blogam mia.lv, bet kurš gan to huiņu lasa.
Bija nepieciešami pieci gadi, lai piecu alf-tēviņu radošā triecienvīzija manifistētos kā kupla un spēcīga radošā triecienbrigāde. Neesam taupījuši ne līdzekļus, ne spēku, lai augtu un gūtu jaunu pieredzi ik dienu. Ja pirmajā gadā ņukājām roltonus, tad šogad mums ir sava virēja. Piecu gadu laikā, Cehs.lv vārds ir iekarojis sirdis un blogu topa virsotni, raisījis smieklus un iedvesis bijību. Šogad, gluži kā Krievijas ārpolitika, Cehs.lv darbība ir sasniegusi metastāzi – mēs rīkojam festivālu!
Fonoklubā, 23. augustā, uzstāsies Transleiteris, Comedy Latvia, The Beatles* un daudzi citi viesmākslinieki. Pārsteigumi, konkursi ar balvām ū tē tē ū tē jē pē!
* The Beatles koncerta norises vieta un datums var tikt mainīti, neskaidrību gadījumā rakstīt uz info@pestivals.lv
Vakar, braucot pa pa šoseju A6, netālu no Skrīveriem ievēroju, ka ceļa malā guļ notriekts Badijs. Parunāju ar aculieciniekiem, bet viņi, diemžēl, nebija pierakstījuši auto numuru. Sapratu vien, ka aizbēgušais vadītājs esot bijis nedaudz līdzīgs Normundam Naumanim.
– Draudziņ, – vecais sūdumaiss šļupstēja, – vai gribi zināt, kā ik rokā vari noturēt pa ozolam?
Siltajā jūlija vakarā mierīgi sēdēju kafejnīcas āra terasē un vēroju garāmejošos cilvēkus, kad pēkšņi man piepisās šis izkaltušais lūznis. Cauri viņa šķidro, sirmo matu ērkulim spīdēja kraupains pauris, bet pārējais ķermenis sāļi nesa pēc vecas marles un slapjas maizes. Varu derēt, ka viņam bija vismaz 120.
– Koa? – vienaldzīgi attraucu.
– Redz, vai zini, ka katrā rokā pa ozolam vari noturēt? I labajā, i kreisajā, katrā pa vienam?
Tieši tobrīd tērētais opaps man aizsedza skatu uz divām resnām cūkām legingos, kuras savās domās jau biju nokristījis par “speķa pīzdām”. Viņas gāja Laimas pulksteņa virzienā un pēkšņi iespurdzos, iedomājoties, ka tas viņām varētu noderēt par vibriķi. Pats savas asprātības uzjautrināts, uzsmaidīju sūnvecajam plānprātiņam un nolēmu visžēlīgi veltīt viņam pāris minūtes sava laika.
– Nu, nezinu… Kā tas iespējams? – garlaikoti apvaicājos.
Senilais krupis manāmi glaimots par sev izrādīto uzmanību, pasmaidīja bezzobainu smaidu, atsedzot dzeltenu putu burbulīšus lūpu kaktiņos.
– Rau, tak katra zīle ir mazs ozoliņš!
Trūdošais relikts pastiepa manā virzienā abas plaukstas un katrā gulēja pa izkaltušai zīlei. Ieskatījos viņa acīs. Tajās bija nolasāms bērnišķīgs prieks, bet aiz prieka – vecuma demences izgrauzts tukšums. Paņēmu vienu zīli, atvēzējos no visa spēka un aizsviedu to tuvējā parka krūmos. Vecūksnis vaimanādams aizsteberēja tai pakaļ. Beidzot atkal varēju brīvi vērot garāmejošo publiku. Ha, un taisni tai brīdī garām gāja reti tizla kuce leopardraksta biksēs! Haha, bezgaumīgā sučka, haha…
Ne viens vien sporta cienītājs pēdējo nedēļu laikā skatoties futbola pārraides, būs riebumā triecis pret zemi televizora pulti, aurojot: „Šis teātris vairs nav paciešams!”. Jā, izturība un vīrišķība jau labu laiku nav svarīgākās īpašības, ko meklēt labā futbolistā. Tās aizstājusi aktierprasme un baletdejošanas iemaņas.
Tomēr, pārlieku nepārdzīvojot par sabojāto sportu, vēlos izmantot jaunākās futbola tendences, lai izveidotu tādu Latvijas futbola izlasi, kas nākamajā pasaules čempionātā varētu cīnīties par medaļām.
2018. gada Latvijas futbola izlases pamatsastāvs:
Uzbrucēji: Artuss Kaimiņš, Rihards Lepers, Intars Rešetins. Jauni, spēkpilni, tajā pat laikā arī pieredzējuši un neapšaubāmi talantīgi aktieri. Katrs kritiens pretinieku soda laukumā būs kā piecminūšu sāpju monologs.
Pussargi: Ģirts Ķesteris, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs. Ja nu tomēr tiesnesis neuzķeras uz jauno talantu sāpju grimasēm, pussargu līnijā atradīsies smagā artilērija – vīri, kas piecu minūšu laikā izdalīs dzeltenās kartiņas pusei pretinieku spēlētāju.
Aizsargi: Jaroslavs Barišņikovs, Lauris Reiniks, Māris Sants, Gunārs Kalniņš. Šī aizsardzības līnija būs nesatricināma, jo pretinieku spēlētāji baidīsies nonākt ar mūsu aizsargiem „aizmugures” pozīcijā.
Vārtsargs: Juris Millers. Kaut arī nav drošas informācijas par Jura futbolista prasmēm, visiem zināms, ka viņš pieradis vienlaicīgi operēt ar vismaz divām bumbām un prot tās lieliski apstrādāt. Šādas zināšanas ir neatsveramas. Tāpat mēļo, ka Juris Millers, jau ir pazīstams ar visām pasaules čempionāta bumbām.
Ar šādu komandas sastāvu nav iespējams nošaut greizi. Medaļas jau tuvojas. Latvija Var!
Tam varbūt būs mazliet grūti noticēt, tomēr Ceha kolektīvs vienmēr ir bijis garīguma piepildīts. Daži Ceha biedri ir ticīgi katoļi, un, jā, nesamelošu, ja teikšu, ka arī budisms mūsu lokā plaukst un zeļ. Protams, pēc dažiem mūsu rakstiem un izteikumiem twiterī tas varbūt nav manāms, tāpēc kādu laiku atpakaļ nācām klajā ar ideju, kas liktu mūsu karmai sevi mazliet pielabot. Izveidojām draugiem.lv lapu, kurā rakstām tikai par visu skaisto. Smieklīgs jociņš šeit, smieklīgs jociņš tur, skarbas un sirdi plosošas dzīves atziņas, kā arī, protams, piemīlības pilnas bildes ar maziem haskiju kucēniem. Principā tāda 21. gadsimta bībele, tikai par kripatņu mazāk incesta. Aizstāvam dzīvnieku tiesības un iestājamies par homoseksuālismu un gaidīšanu līdz kāzām. Gandijs būtu lepns.
Kādu laiku jau darbojamies, un varu teikt godīgi, ka rezultāti ir acīmredzami. “Esi tas, ko tu vēlies redzēt citos” patiešām darbojas. Bezpajumtnieki sākuši mūs sveicināt, repera Edija skaņdarbi vairs neizraisa iekšēju asiņošanu un pat brīžiem šķiet, ka arī Maximas pārdevēju sejās parādās tāds kā .. smaids. Visā visumā varam teikt, ka dzīve bija sākusi iet uz augšu. Līdz šai dienai. Iedomājieties manu pārsteigumu, kad šodien pie sava ik rīta kruasāna un dubultās lates iegāju draugiem.lv lapā, kas mums, sievietēm, sniedz ikdienas iedvesmu un spēku dzīvot šajā vīriešu pārvaldītajā pasaulē – dievietei. Liels bija mans šoks, redzot, ka mūsu ar mīlestību radītie ieraksti tiek bez žēlastības zagti! Ar asarām acīs piespiedu pogu “pārtraukt sekošanu”, un devos uz savu otru mīļāko interneta vietni daiļā dzimuma pārstāvēm (vai kā mēs sevi saucam – stiprā dzimuma pārstāves!) – Mia.lv. Un tavu brīnumu! Arī viņi aukstasinīgi nozaguši Ceha īpašo vegānisko kēksiņu recepti.
Satraukta devos pie pārējiem Ceha puišiem, lai dalītos savā sāpē. Viņi bija šokā un vienbalsīgi nolēma – man jāatgriežas virtuvē. Bet par spīti visam mani nepameta vēlme atmaskot šos divus nekaunīgos portālus, kas raduši veiksmi uz svešiem lauriem. It sevišķi jau Mia.lv, kas kādu laiku atpakaļ lepojās ar Latvijas labākā bloga titulu. Viss. Ceham ir laiks atgūt to, kas ir mūsu!
