Monthly Archives: februāris 2014

Eiropas tradicionālās vērtības: ēdamrīki

Ir daudzi plaši zināmi fakti par to kā Eiropa, ASV un Izraēla savienībā ar Musulmaņu brālību, labējiem brīvmūrniekiem un sātana rozes brālību no Arkanzasas mēģina ievilkt bijušās padomju savienības republikas Eiropas savienībā un caur to iznīcināt to kultūru, nacionālo lepnumu un garīgās sprādzes.

Daudzi to zina un apspriež, bet no ieročiem, ko šī antikrista brālība izmanto, pārsvarā piemin vien nepārtraukto gejisma propagandu, bērnu maitāšanu, cilvēku atradināšanu no darba un musināšanu uz anarhiju caur viltus “cilvēktiesību” sludināšanu. Tas viss ir taisnība, bet ar šo rakstu es vēlētos pievērst uzmanību vēl senākai un daudz plašāk pielietotai metodei kā tiek maitāti latviešu prāti un pūdētas sirdis.

Ēdamrīki. Esat kādreiz kritiski pavērušies uz ikdienas priekšmetiem ar ko jūs sev palīdzat uzņemt uzturā pārtiku? Jā – tie paši vecie labie nazis un dakšiņa. Un karote. Un mazā karotīte. Un kūku dakšiņa. Un kur nu bez steika nazīša un pastas papildkarotes.

Ar ādām apkārušies mežoņi arī savu upuri nodūra ar šķēpu, pēc tam ar nazi pie ugunskura to sadalīja un turpat apēda. Tas, ka Eiropā tā ēda pirms desmit tūkstoš gadiem, nenozīmē ka šādam barbarismam ir jāturpinās. Atcerēsimies, ka arī neandertālieši dzīvoja tieši Eiropā un tikai tur ir saglabājušies viņu gēni.

Tas nav normāli, ja pieaudzis, civilizēts cilvēks sagriež dzīvnieka gaļu tieši uz ēdamgalda, visu citu cilvēku priekšā. Pietur ar savu mazo, aso žebērkli un griež gabalos. Kāpēc? Lai parādītu, kāds viņš ir stiprs mednieks? Vēl varētu ar kulakiem padauzīt pa krūtīm! Kaut kādus ādas miecējamos ierīkus vēl varetu nolikt uz galda starp mērces trauku un zirņu bļodu. Civilizētās virtuvēs ēdiens tiek sagriezts kumosa izmēra gabaliņos jau virtuvē, pirms ēdiena pagatavošanas, nevis pēc!

Un dakšiņa! Dakšiņa – šis pirmatnējā zvejnieka žebērklis, ar ko “civilizētais” eiropietis dzenā pa šķīvi pēdejo rīsu pikucīti, pēdejos desmit zirnīšus, kā tāds delfīns, kas var tikai pastumt ar asti un pabakstīt ar degunu, bet ne paņemt ēdienu rokā un ielikt mutē.

Civilizētākas tautas jau sen ir sapratušas, ka labāk ir ēdienu saķert ar diviem kociņiem, kā ar īkšķi un rādītājpirkstu. Ar vienkāršām nūjiņām, irbulīšiem iespējams panākt to pašu uzvaras efektu ko pretnovietotais īkškis deva evolūcijas cīņā senajiem cilvēku priekštečiem. Efektu, ko eiropieši ir izlēmuši aizmirst un aizstāt ar arvien smieklīgākiem izdomājumiem. Varat iedomāties – lai paēstu nūdeles, eiropietis izmanto ne tikai dakšiņu, kas ir principā nepiemērota nūdeļu satveršanai, bet arī karoti, ar ko “pieturēt” ēdienu uz dakšiņas. Kā gan citādak – ja jau dakšiņa tam ir piemērota gluži kā govs baletam.

Un visi tie mirkļi, kad “civilēktiesību” nesējs Eiropietis piepalīdz dakšiņai ar otru roku. Labi vēl, ja ar maizes šķēlīti vai nazi, bet dažkārt vienkārši ar pirkstiem vai lūpām. Gluži kā mērkaķis Pekinas zoodārzā!

Un mazais žebērklītis kūciņām. Un īpaši nazīši dažādu citu liemeņu sadalīšanai. Un gandrīz plakanie kausiņi, jeb “karotes” muļķīgi sašķidrinātu putru ēšanai. Vienkārši smieklīgi. Nav brīnums, ka vidējais ameroeiropieša IQ ir par 15 punktiem zemāks nekā austrumniekiem. Ikdienas debilizācija uz sejas!

5 blogi Latvijā, kuri nav lasīšanas vērti

Nesen nejauši uzdūrāmies Latvijas populārākā bloga rakstam “10 blogi Latvijā, kuri ir lasīšanas vērti“. Kā jau kontrkultūras pārstāvjiem pienākas, nolēmām priecēt jūs ar vērtīgāku informāciju, kas pasargās jūsu dārgo laiku un ļaus atsijāt būtisku lasāmvielu no nevēlamas. Proti – sastādījām sarakstu ar 5 PAŠMĀJU BLOGIEM, KURUS LASĪT NAV VĒRTS.

1. mia.lv

Pirmā lieta, kas lika saprast, ka šo blogu nav vērts lasīt bija fakts, ka tā autors ir sieviete (Iveta Ozola-Cīrule). Būsim reāli – kopš kura laika iespējams rakstīt ar plīti? Nākas secināt, ka viss, kas rakstīts šajā blogā, ir klaji meli.

2. mia.lv

Kā otro vēlamies ierindot Ivetas Ozolas-Cīrules radīto mia. Blogs, kurš savu popularitāti ieguva pateicoties tam, ka jaunās māmiņas bija izlasījušas visus calis.lv rakstus un bija izslāpušas pēc identiski bezjēdzīgiem rakstiem kādā citā portālā.

3. mia.lv

Mia ir mūsu jaunākais atklājums. Tā autore par sevi teic: “Ļoti labprāt saucu sevi par blogotāju”. Tas ir pirmais, kas atgrūž šajā portālā. Ir skaidrs, ka, ja cilvēks spēj sevi nosaukt par blogeri, tad viņš necieš savu īsto darbu. Ja cilvēks necieš savu īsto darbu, dziļi sirdī viņš ienīst pats sevi. Ja ienīst pats sevi – kā mēs varam būt droši, ka šis naids netiek kultivēts arī bloga ierakstos. Neiesakām tērēt laiku.

4. mia.lv

Bloga autori Ivetu Ozolu-Cīruli varētu nodēvēt par vienu no zinošākajām blogu, kurus nav vērts lasīt, autorēm. Viņas zināšanas nevienu neinteresējošās tēmās ir graujošas. Šim blogam nav vērts sekot līdzi.

5. mia.lv

Bez komentāriem. Šo iesakām vienkārši ignorēt.

Zaļās un sarkanās degradācijas krūzītes

Es esmu atkarīgs. Varbūt ne gluži no spaisa, līmes ostīšanas, cigaretēm vai alkohola, bet no dažādām lietām, ko pats esmu izvēlējies sistemātiski iekļaut savā ikdienā. Uzreiz varu nosaukt divas – gaiļu cīņas un kafiju.

Pēdējā laikā mani īpaši sāpina otrais. Pēc dabas neesmu kompromisu cilvēks, taču mēdzu piekāpties lietām, dusmas un naidu apslēpjot dziļi sevī, līdz tas sprāgs ārā kādā neracionālā formātā. Kafijas izvēlē ieturu tādu pašu izvēli kā sievietēs: melna, ar zemu pašnovērtējumu un bez cukura. Mans valmierieša provinciālisms par sevi liek manīt vienkāršībā – man nevajag apmācītu baristu ar spicām ūsām un Illy priekšautu, kurš pusstundu kafijas putās zīmē kaut kādas sekeles. Man pietiek ar parastu kafiju, kas iegādāta kaut kioskā.

Tai visai liekajai papildus huiņai, ko parasti Narvesen cenšas pārdot kopā ar kafiju, viņi tagad grib piesviest klāt manu sociālo statusu.

Manuprāt, šai kampaņai ir pāris nepilnības. Es vēlētos redzēt arī krūzītes šiem attiecību stāvokļiem:

– It’s complicated
– esmu atraitnis
– esmu saderinājies, bet plānoju pamest līgavu pie altāra
– esmu svingeris, kurš gatavs eksperimentēt
– esmu brīvs, bet man ir bērni un kredīts
– esmu attiecībās, bet nespēju izdomāt, kā no tām tikt vaļā
– esmu svaigi šķīries, emocionāli nestabils un vēlos izvairīties no kontakta ar cilvēkiem
– es vēl cenšos noteikt savu seksualitāti

Tāpat būtu ļoti jauki, ja Narvesen ieviestu krūzīti šādai stadijai:

– man vienkārši garšo kafija, nevēlos uz krūzītes apspriest savu privāto dzīvi.

Nedaudz paturpinot nepilnības: kafijas dzērāju segmentēšana ar krāsainajām krūzītēm attiecīgi palielina sava statusa falsifikācijas procentu, kas degradē sabiedrību, sniedzot tai lielisku iespēju dirst acīs skatoties.

Man viens čoms esot redzējis kā pumpaina, resna un riža neglītene, kura esot izskatījusies kā aptaukojusies Pepija Garzeķe, paņēma sarkano krūzīti, lai sabiedrībā radītu iespaidu par sevi kā veiksminieci, tādējādi uzlabojot karjeras iespējas un paplašinot potenciālo draugu loku uz saltu melu rēķina.

Kamēr acīmredzams veiksminieks, kuram sešpaka spiedās cauri ziemas mētelim un maks turējās kopā ar savilcējiem, instagramoja sevi sporta zālē. Ar zaļo krūzīti rokās!

Ko, Narvesen, man darīt?!

Mīliet mani!

Vai Tu zināji, ka sabiedrība džemperi nēsā sabāztu biksēs?

Par ilustrāciju liels paldies Rupučinska kungam!
Fona attēls ņemts no šejienes, izmantojot dāsno Creative Commons licenci. 

Durvis ir vaļā, jeb “Aizliegtā mīla” ir tev pa spēkam

No tā nav jākaunās – dupšu sekss ir iemīļots pat starp kristiešiem. Tomēr nereti pat veselīgu heteroseksuāļu starpā valda bažas un pat aizspriedumi. Kauns un bailes izteikt vēlmi, ka vēlies pamēģināt noplūkt šo aizliegto augli, ka vēlies iestumties cietajā. Neesi bēdīgs. Visu mīlētāju svētki, jeb Valentīndiena ir klāt un arī radošā triecienbrigāde Cehs.lv ir sagatavojuši tev iespēju uzrunāt savu otro pusīti un dot gaumīgu, kultūras bagātu mājienu, dzejnieka cienīgiem vārdiem, ka esi gatavs spert šo mīlas soli.

Viss, kas tev jādara – jāuzraksta kāda no zemāk norādītājām dzejas vārsmām un jāpievieno Valentīndienas ziedu pušķim, konfekšu “Rafaello” pakai vai kādai no citām dāvanām. Savā ziņā šokolāde šiem dzejoļiem piestāvētu vislabāk.

***

Rozes ir sarkanas,
Vijolītes zilas,
Es gribu Tevi anāli.

***

Nevēlos izklausīties banāli,
bet kad mēs beidzot darīsim to
anāli.

***

Kad rozes zied un pelašķi nav modē
Es pirkšu šokolādi vietējā pagalma bodē.
Liekšu spilvenā seju tavu bālo,
Tagad mēs pamēģināsim anālo.

***

Parīzē var ieraudzīt Eifeļa torni,
Londonā – uzkāpt Bigbenā.
Nevedīšu tevi uz ārzemēm,
Bet gan paņemšu dibenā.

***

Mana skabarga ir cieta kā miets,
Nevēlos izklausīties tev kā bieds.
Manai skabargai jau sen ir šis bads,
Šovakar, mīļā, cietīs tava šokolādes acs.

***

Skat, skat – Rīgā aizsaluši visi kanāli.
Derētu beidzot pamēģināt –
anāli.

***

Pavasara siltās trīsas,
Sakustējies upju ledus.
Tagad visi ceļi vaļā,
Paņemšu ka Tevi pakaļā.

***

Kad saule rietēs un mēness lēks,
Mūsu kaisle gavilēs,  –
tavā dibenā tā degs.

***

Kad saules stars iespīdēs sejā,
Es klāstīšu plānus baigus.
Mans skatiens vērsies lejā,
Kad pletīšu Tavus dibena vaigus.

***

Mežā šodien uzsnigs sniegs,
Zaķītis aiz priekiem apkārt lēks.
Mūsu mājās valdīs prieks,
Tev gaida diben-sekss.

***

Nespēju nedz apstiprināt, nedz noliegt,
Ka sajutīsies mazliet dīvaini tā.
Mirklī, kad mans mīlas cirtnis
Iekaros Everestu tavā dibenā

***

Tev ir piemīlīgs augums
Un jauka sejiņa.
Man tev ir dāvana –
Džonsons beibī eļļiņa.

***

Tuk, tuk – vai ir kāds mājās;
Pīpējot uztraukti klauvēju es.
Nekas, pieļauju, ka aizmugurējās durvis ir vaļā,
Tur arī šovakar tiksimies mēs.

***

Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts,
Tikai Tevi es mīlējis esmu.
Kādā mīklainā sulā, savas lūpas tu mērc,
Dibenā tev es bāzīšu savu desu.

***

Saule Latvi sēdināja
Tur, kur gali satiekas,
Tur, kur gali satiekas –
Tur sēdināšu arī es.

***

Varbūt kāds ko prasīs.
Kad paliks tik miers,
Jutīsi – tas mans miets.

***

Arlabunakti Latvija,
Es Tevi mīlu.
Tā viegli un nedaudz banāli,
Es ņemšu tevi anāli.

GR.

Tev būs čurāt! Un kakāt!

“Nu, kveksi… Iziesim ārā, zālītē tā lekni padirst, ko?” es noteicu, it kā runādams ar zīdaini, kad sava suņa kaklasiksnai pieāķēju pavadiņu, lai dotos romantiskā vakara pastaigā un kopīgi paskatītos uz kucēm.

Mans suns ir labi audzināts, ar spīdīgu spalvu, adekvātām manierēm un smalku humora izjūtu. Arī par ikdienas apstākļiem viņš nevar sūdzēties, jo dzīvo privātmājā, kur pagalms arī pieaugušam retrīveram ir pietiekams, lai pamatīgi izskraidītos un paspētu apmaldīties. Vēl vairāk – diršanas nolūkiem ir atvēlēts “melnais stūrītis”, kas ir tāds kā viņa pasludināts anklāvs, ko es ļoti respektēju un klāt neeju. Visgrūtāk bija atmest domu par tur augošajām kazenēm, tomēr tas bija adekvāts upuris. Kazenes tagad ir sastāvdaļa no viņa fekālās karalistes.

Un tomēr smeķīgs dirsiens publiskā vietā ir pastaigas rutīnas sastāvdaļa, bez kuras vakars nav izdevies. Ja Tu vaicā man, tad nē. Man nav papīra maisiņš un cimdiņš ar ko to savākt. Tūlīt paskaidrošu, Cement.

Tā bija burvīga vasaras sestdienas pēcpusdiena, kad ar draugiem pa vietējo zemes ceļu devāmies uz pašu iekārtoto futbola laukumu, lai nodotos sportiskām aktivitātēm. Ceļš šķērsoja kādu privātmāju, kuras sētā augošais cukurīšu koks bija krietni pastiepies platumā, burtiski duroties acīs, ja atradies brauktuves malā. Nekautrējos ar atklētisku kustību vienu no augļiem noraut. Nepaspēju ne pateikt “polārlapsas puskažociņš” (c) Donalds Daks /, kad pie sētas mani uzrunāja krietni vecāks puisis: “psst, eu, sīkais panāc’ ču’!

Viņam bija īsbikses, krekls bez rokām un vertikāli saželejoti melni mati (ja nemaldos, tos sauc spaiki?). Jau tad sapratu, ka viņš izskatās pēc pediņa, taču nelielais apjukums darīja savu. Proti, es klusēju un klausījos.

Ja tu vēlreiz aiztiksi manus cukurīšus, es Tev pažobeli izārdīšu!

“Ko? Kāds sakars ar pažobeli? Kāpēc lai viņš izārdītu manas mājas bēniņus?! Un cukurīši nepavisam neizklausās ļoti maskulīni!” Es biju viegli apjucis, taču aizvien klusēju, piekrītoši pamājot ar galvu. Acīmredzot, tas imbacils nezināja, kas ir pažobele. Ceru, vismaz ar cukurīšiem viņš bija domājis ābolus. Nevis, piemēram, savus sēkliniekus, jo tad man būtu jāsaka, ka viņš ir sajaucis bērnus.

Gadiem ejot, esmu kļuvis gudrāks un sapratis, ka tie bija tukši draudi. Realitātē bēniņiem briesmas nedraud un tā džeka cukurīšus varu taustīt, kutināt un spaidīt uz nebēdu. Taču sāpe man aizvien smeldz pakrūtē. Stilīgiem come-backiem sen ir par vēlu. Arī doma par cukurīšu koka noindēšanu ir atmetama, jo par to parūpējās laiks.

Mans vienīgais prieciņš ir reizi pa reizei paņemt savu suni, paucināt viņa spīdīgo spalvu un plīvojošās ausis, un bērnišķīgi paķiķināt, kad viņš smagi nodiršas pie cukurīšu kunga iebraucamā ceļa.

Lai tas krāns tos sūdus sasprauž savos smirdīgajos spaikos.

Flappy Bird.

“Nesen popularitāti ieguvušās mobilās spēles «Flappy Bird» izstrādātājs Dongs Ngujens izlēmis to izņemt no «Apple» un «Google» aplikāciju veikaliem, teikts viņa «Twitter» kontā.” Tvnet.lv

“eBay tiek izsolīti viedtālruņi, uz kuriem instalēta šī spēle. Pārdošanas cena ir vairāki simti, pat tūkstoši dolāru.” Db.lv

“An eBay search for “Flappy Bird” now yields almost 4,000 results, nearly exclusively for phones with the game on it. The most expensive one is going for $90,000.” Forbes.com

Pasaule lēnām jūk prātā. Milzu ievērību gūst tādi šķietami mazsvarīgi notikumi, kā neveikls Dienvidkorejas hip-hopa izpildītājs (PSY), tehniska ķibele sporta pasākumā (Olimpiskie riņķi), vai, piemēram, vienkārša spēle, kuru var palaist viedtālrunī (Angry birds). Arī „Flappy Bird” ir mobilā spēle.  Spēle, kuras izņemšana no „Appstore” un „Google Play” veikaliem ir izraisījusi ievērojamu satraukumu. Spēle strauji ieguva globālu popularitāti, taču daudzi cilvēki par šo spēli uzzināja tikai pēc tam, kad tā kļuva nepieejama plašākām masām.

Cehs.lv vienmēr steidz palīgā saviem lasītājiem. Nieki, ka telefons ar instalētu „Flappy Bird” var maksāt pat līdz 100 000 ASV dolāru. Cehs.lv radošais kolektīvs mīt pasaulē, kuru pārvalda tādi termini kā makroekonomika, volatilitāte, arbitrāža un aliņš. Piedāvājam jūsu uzmanībai vienu ekscentrisku gājienu iz bagātnieku dzīves — ar pāris rokas vēzieniem iztērēti, iespējams nopelnītie, 90 000. Sīkums.

Tev nebūs čurāt!

Sēžot uz Ziedoņdārza soliņa un lekni ievelkot kārtējo cigaretes dūmu, kā ierasts, vēroju apkārtni. Atlētiskas, jaunas skrējējas trendīgos sporta kostīmos, baložus barojošas, naftalīnā mērcētas pensionāres, dzīvi izprotoši hipsteri un tajā vīlušies alkoholiķi – skaistā parka ikdiena. Un tad vēl, protams, cilvēki ar suņiem. Kāds staidzina pa parku savu stilīgo sugas kuci, kura nolemj nolikt kluci piecus metrus no manis. Skaista, jauna meitene paņem karsto, svaigi spiesto kaku maisiņā un, to aizsienot, viegli manāmi saspiež savā trauslajā roķelē. Tad – izmet miskastē man līdzās un pasmaida.

Nē – tas, ka sēžu parkā, nebūt nenozīmē, ka esmu suņu draugs. Dziļi sirdī man besī viss, kas nespēj pārvietoties uz divām kājām un izlasīt grāmatu. Vēl vairāk – nespēju izprast, kāda velna pēc suņi drīkst publiski nokārtories. Pats esmu mēģinājis to darīt piecas reizes. Divās no tām, jau pirms pēdējās piles nokratīšanas atrados policijas busiņā, rakstot aktu.

Tad nu, lūk, pastāstiet man – muļķim – kāpēc suņi drīkst kakāt un čurāt parkā, bet cilvēki nē? Ā, suņiem tas ir instinktīvs reflekss, ja? Cilvēkiem gan nē, mēs diršam tikai tāpēc, ka mums ļoti patīk to darīt. Ak, suņi to nespēj kontrolēt, jā. Tad kāda velna pēc viņi dirš uz ielas, nevis dara to nekontrolējami savu saimnieku dzīvokļos?

Jā, suņu saimniekiem labpatīk runāt par savu mīluļu ģenētiski un instinktīvi noteiktajiem paradumiem. Tomēr, ja reiz runājam par to – tieši kurš gēns vai instinkts jūsu sunim liek vēlēties dzīvot jobanā dzīvoklī pilsētas centrā? Jā – iecirtu zem jostasvietas. Šajā vietā suņu saimnieks sāk taisnoties: “Jā, bet es vienmēr nēsāju līdzi maisiņu un sava suņa kakas savācu!” Forši! Es arī nēsāju līdzi maisiņu. Kad cenšos savākt savu sūdu, man piesien pantu.

Vēl viena lieta – suns ne tikai kakā. Domāju, ka dzīvnieku draugiem vajadzētu savākt arī savu mīluļu urīnu. Un nevajag kā jaunajām māmiņām kliegt: “Tā jau tikai čuriņa, viss dabīgs – lietus aizskalos, haha!” Tas lops drīkst brīvi čurāt vietā, kur pēc minūtes spēlēsies kāds bērns. Bērns, kurš pieaugs, sāks strādāt un maksāt nodokļus par to, ka vietā, kur viņš iegrābās suņa urīnā, ir nopļauta zāle. Viņš pieaugs un saņems naudassodu, ja vēlēsies pačurāt tajā pat vietā.

6. Īpašniekiem (valdītājiem) aizliegts:
6.3. pieļaut, ka suņi un kaķi piemēslo dzīvojamās vai sabiedriskās telpas un apdzīvoto vietu teritoriju;

Avots: http://likumi.lv/doc.php?id=37191

Un tā, visu suņu draugs ved savu suni pastaigā pa pilsētu, piestāj, lai ļautu tam apšļakstīt kādu kultūrvēsturisku pieminekli, bet mirkli vēlāk, ejot gar kādu iebrauktuvi, sajūt urīna smārdu un pie sevis nodomā: “Atkal stulbie bomži piemīzuši! Aizturi elpu, manu mazo suņuk!” Dubultmorāle – vārds, ko katrs suņa saimnieks pazīst tikai aptuveni.

Sēžu Ziedoņdārzā. Skaista, saulaina diena, sniegs pakusis, kārtējais cigaretes dūms vēl gardāks, nekā iepriekš. Negribas braukt uz Vecrīgu. Galīgi negribas braukt uz Vecrīgu, bet nekas cits neatliek. Neatliek, jo konkrēti vajag atliet, bet publisko tualešu Rīgā vienkārši nav. Paldies Tev, Nil!

Izteikšanās īsi un lakoniski man vienmēr sagādājusi problēmas, tāpēc rezumēšu visu iepriekš uzrakstīto ar izmainītiem dzejnieka vārdiem: “Šī dziesma nav par suņiem, bet ir par fekālijām”. Jo mūsu galvaspilsētā nokārtošanās vietas ir atvēlētas tikai suņiem. Ja esi cilvēks – pacieties, vai čurā biksēs.

Salīdzinājumam: Tallinas pilsētas centrā ir desmit publiskās tualetes. It kā tas nav pārāk daudz, tomēr tās ir īstas tualetes, nevis kā Rīgā – saraksts ar lielveikaliem un benzīntankiem, kuros, iespējams, var pačurāt. Spriežot pēc šī saraksta, Statoil un Maxima ir publisko tualešu tīkli.

Tikmēr Londonā, dienas tumšajā daļā, no zemes izlec ārā lūk šādas te pop-up tualetes:

Visnotaļ ērti un stilīgi. Foršāk taču to darīt pisuārā! Bet nu, protams, katra publiski pieejama ateja samazina iespējas sodīt iedzīvotājus un saņemt par to naudu. Un ir skaidrs, ka par to pašu naudu varētu iegādāties vēl kādus pāris fotoradarus. WIN=WIN, tā teikt.

CEHS.LV steidz palīgā

Vienmēr esam centušies uzsvērt to, ka esam izpalīdzīgs un draudzīgs kolektīvs. Tā teikt: ja tev nepieciešama palīdzība – jautā CEHS.LV.

#SočuBoikots

Soču olimpiskās spēles vēl nav sākušās, bet ir vairāk nekā skaidrs, ka tās lemtas neveiksmei. Putina bargā roka, neiecietība pret seksuālajām minoritātēm un milzīgu naudas summu izzagšana ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ būtu vērts boikotēt olimpiādi. Vakar informāciju tehnoloģiju blogeris Kaspars (vārds mainīts), kurš iepriekš par sportu nav izrādījis pat dalītu interesi, piedraudēja, ka boikotējot Sočus, neskatīsies nevienu sporta pārraidi.

Nolēmām arī citiem piedāvāt līdzvērtīgi spēcīgus #SočuBoikots veidus:

Cements: Kārlis Streips nolēmis olimpiādes laikā atturēties no hetertoseksuālām attiecībām
Cements: kamēr Guntars Račs olimpiādes laikā nerakstīs labu mūziku
Sencis: Krizdabz kādu laiku nerakstīs neko interesantu
Sencis: un Cehs tajā pat laikā atturēsies no slikta satura publicēšanas
Sencis: Andris Bērziņš, boikotējot Soču olimpiādi, pārstās harismātiski vadīt valsti
Sencis: Liene Candy pārstās lietot gramatiku
Cements: Uģis Polis pārstās ēst gaļu
Sencis: Soču olimpiādes rīkotāji, boikotējot Soču olimpiskās spēles, pārstās aizrauties ar kvalitatīviem organizatoriskiem darbiem
Cements: Baiba Sipeniece olimpiādes laikā vairs nerunās čukstus
Sencis: Pestivāla organizatori IC Concerts atcels visus plānotos koncertus
Sencis: Rīgas Dinamo pēkšņi pārstās spēlēt sūdīgi
Cements: Nils Ušakovs pārstās rūpēties par rīdzinieku ērtībām
Sencis: Gustavo izsludinās vēl četrus papildkoncertus
Sencis: Aldis Kalniņš sajuks prātā
Sencis: Maxima pārstās algot augsti kvalificētu darbaspēku
Stienis: Andris Kivičs, boikotējot Sočus, nolēmis jau laicīgi sagatavot Eirodziesmu 2015
Sencis: Agnesīgā dibinās savu sātanisma kultu
Cements: 99% Latvijas iedzīvotāju, boikotējot olimpiādi, nolēmuši nākamgad neapmeklēt Sočus
Sencis: Uzņemoties politisko atbildību par Sočiem, Dombrovskis pametīs valsti, kandidējot par EK prezidentu
Sencis: Nils atcels plānoto demisiju
Stienis: Šlesers, boikotējot Sočus, nolēmis uz laiku atgriezties politikā
Sencis: Krizdabz pārstās būt kupls tumšmatis
Cements: Uldis Marhilēvičs nolēmis Sočus boikotēt desmit dienas staigājot ar sieviešu frizūru
Sencis: Boikotējot Soču olimpiādi, Jurģis Liepnieks pārstāja sekot Sencim
Cements: Riču ģimene, boikotējot olimpiādi, iesaistīsies narkotiku biznesā
Sencis: Sabīne Berezina pārstās rakstīt sakarīgas lirikas
Stienis: Millers, boikotējot Sočus, sāks mest acis uz maziem zēniem
Stienis: Mācītāji sāks sodīt altārzēnus
Rupučinskis: Kļūšu par vegānu un turpināšu ēst gaļu.