Monthly Archives: augusts 2013

Melnais stārķis. Dzīvības lidojums

Pašmāju telekanāls izveidojis kārtējo sensacionālo raidījumu – hipsters no laika ziņām un wannabe žurnāliste, sāpēs savilktām sejām, stāsta par melno stārķu izmiršanu. Ir apgredzenoti astoņi jaunie stārķēni, telefonbalsojumā tauta tiem devusi viegli padebīlus vārdus un ikdienu seko līdzi putnu gaitām.

“Viņi ir astoņi. Melnie stārķi. Un, iespējams, ka tieši viņi mums pastāstīs – kāpēc tie Latvijā nonākuši uz izmiršanas sliekšņa. Ornitologi kopā ar LNT ziņu dienestu sāk unikālu zinātnisku pētījumu.”

Jā, stārķi pastāstīs. Ar saviem knābjiem, haha. Ir pilnīgi skaidrs, ka melno stārķu populāciju iespējams saglabāt vienīgi lienot to ligzdās, traucējot viņu savrupo ikdienu, spraužot pie kājām lieku smagumu (gredzens ar raidītāju noteikti palīdz vieglāk aizlidot uz siltajām zemēm), kā arī stumjot putnu sejās kameras. Domāju, ka Garklāvas rūpjpilnais skatiens ir kā minimums puse no nepieciešamā, lai melno stārķu populāciju atjaunotu.

Patiesībā, šis skatiens ir teju vai atsevišķa raksta vērts, jo nekur citur nav iespējams redzēt cilvēku, kurš tik mērķtiecīgi cenšas ieviebt sejā kādu nebūt inteliģences rievu. Mērķtiecīgi un bezcerīgi. Tas ir brīdis, kad sajūties nedaudz neērti par to, ka skaties televizoru, jo nav skaidrs, vai Garlāvai seja savilkta krunkās tāpēc, ka trāpījies kāds īpaši trauksmains ziņu sižets, vai arī tāpēc, ka viņa ar grūtībām notur iespundēto pirdienu. Vai arī pār viņu nākusi atskārsme par to, cik stulba viņa patiesībā ir. Un tad vēl Kristīnes interviju laikā savilktā “nopietnā seja”… Nav šaubu, ka, uzdodot deputātiem demogoģiskus jautājumus, viņa jūtas kā Domburs, tomēr, skatoties no malas, ir skaidrs, ka intervējamie apjūk nevis tāpēc, ka kodolīgi trāpīgie jautājumi viņus būtu izsituši no līdzsvara, bet gan tāpēc, ka viņi vienkārši nav uztvēruši, ko tieši Garklāva cenšas pajautāt. Viņa padara LNT par FOX News. Kā teica Treneris: “Viņa parāda topošajai paaudzei, ka inteliģence nav nepieciešama, lai intervētu valsts prezidentu. Andris Bērziņš, protams, parāda, ka tas nav vajadzīgs arī, lai būtu par prezidentu.”

“Zinātņu doktors Māris Strazds melnā stārķa izpētei ir veltījis vairāk nekā 30 gadus. Viņš stāsta, ka 90. gadu sākumā Latvijā bija aptuveni 1000 pāru, kas bija 10 procenti no pasaules populācijas. Šobrīd situācija ir pavisam cita. “Mēs jau esam pazaudējuši pusi… Varbūt pat vairāk,” skaitļo Māris Strazds. Kāpēc melnais stārķis ir nonācis uz izmiršanas sliekšņa? Ir izvirzītas vairākas hipotēzes, un centīsimies tās pierādīt.”

Māri, man Tev ir sliktas ziņas… Neesmu melnā stārķa izpētei veltījis nevienu dienu, bet esmu uzkačājis spēju domāt racionāli. Vai nevarētu būt tā, ka klimata izmaiņu rezultātā Latvija vienkārši vairs nav piemērota melnajiem stārķiem? Viņiem šeit nepatīk, tāpēc tie pārceļas uz dzīvi piemērotākā vietā? Vietā, kur neviens nelien viņu ligzdās skaitīt olas un piekārt to bērniem pie kājām smagumus? Pat vikipēdija stāsta: “This is a shy and wary species, unlike the closely related White Stork.” Izsaku minējumu, ka melno stārķu populācija Latvijā tik izteikti samazinājusies tikai tāpēc, ka pēdējos 30 gadus Māris sācis līst to ligzdās.

Šorīt visu Latviju pāršalca satraukuma pilna ziņa:

Ejot uz darbu vai pusdienās, rūpīgi vērojiet apkārtni. Garas, sarkanas kājas un knābis, melni spārni, balta pakrūte, atsaucas uz vārdu Tince. Draudzīga, patīk lidināties apkārt un piedalīties TV šovos. Ja atrodiet, zvaniet žurnālistiem, kas izpostīja viņas dzīvi.

Aizliedzam elektrību – glābjam bērnus

Cilvēki ir dumji, nežēlīgi, neapdomīgi, egoistiski un visādi citādi bīstami viens otram, ko kārtējo reizi apliecina nesenā publicitāte Ask.fm sakarā.

Nav pirmā reize, kad medijos parādās ziņas par jauniešiem, kuri traģiskā kārtā izlēmuši sev darīt galu, jo negatīvi iespaidoti virtuālajā vidē. Vēlme pašapliecināties vai uzturēt savu stilīgo statusu pamatskolās un vidusskolās (un gluži vienkārši idiotu starpā) bija izplatīta problēma vēl sen pirms interneta. Fakts, ka tas ir iznests arī digitālā vidē, gluži vienkārši ļauj problēmu saskatīt nedaudz skaidrāk, kā arī uzskaitīt sekas.

Taču nebaidieties ne mirkli – viss ir zem kontroles. Vainīgs ir nolāpītais Ask.fm! Piemēram, nesen man viena pamatskolas bufetniece pastāstīja, ka maza un potenciāli bīstamu zēnu grupiņa esot runājusi: “bļe, ka varētu kādu emocionāli terorizēt, tikai nezinu nevienu portālu, kur to varētu darīt.” Laimīgas sakritības rezultātā, šie zēni ar otrādi uzvilktajām naģenēm vēl nezināja par Ask.fm, līdz ar to visu naidu paturēja sevī, nevis, piemēram, piebēra mugursomu ar lapām, nogrūda pa trepēm vai uz skolas jumta uzmeta apceļamā puikas penāli.

Labi, ka Lielbritānijai ir premjerministrs, kurš pavēsta, ka “interneta vietnes, kurās lietotāji ir pakļauti pazemojumam, ir zemiskas” un tās vajadzētu boikotēt.

Ar vecākiem, kuri izaudzina mazus teroristus viss ir kārtībā! Ar audzināšanas metodi “palaidīšu-bērnu-pašplūsmā-internetā-tad-jau-redzēs-kas-notiks” arī viss ir kārtībā! Ar sabiedrību kopumā arī. Sliktas ir tās vietas, kur anonīmi viens otram var uzdot jautājumus, jo sevi vainot… nu, kāpēc gan?

Pievienojoties šim viedoklim, ierosinu aizliegt vēl dažas lietas, kas, manuprāt, varētu būt cieši saistītas ar interneta pazemošanas procesu:

– kā noskaidroja pieaicināta ekspertu grupa, liela daļa no pazemojumiem esot izlasītas tieši elektronisku ierīču monitoros. Aizliedzot ekrānus, mēs atvērtu durvis drošākai nākotnei!
– cilvēka ķermeņa funkciju analīzes grupa norādīja, ka nereti ziņojumu sastādīšanai esot izmantoti pirksti. Ja rokām izveidotu īpašas uzmavas, mēs varētu pasargāt bērnus no terora un palielināt dzimstību tieši laimīgajām ģimenēm.
– bērnudārzu, kā arī skolas pirmo klašu audzinātājas esot iemācījušas rakstīt lielai daļai noziedzinieku. Aicinu spriest par optimālo soda mēru.
– zināma atbildība arī jāuzņemas Dievam, kurš radīja cilvēku.
– tikpat liela atbildība arī jāuzņemas cilvēkam, kurš radīja internetu.
– izpētot pārējās nedrošās interneta vietnes, secināju, ka daudzi interneta teroristi tās atklāj mājaslapā www.google.com. Izvērtēt un tiesāt to briesmoni!

… vai arī sabiedrība ir nonākusi tik tālu, ka tā ir atmetusi ar roku gan sev, gan nākamajām paaudzēm, galu galā mēs tāpat atradīsim ceļus destruktīvai rīcībai pret sevi un īpaši jau apkārtējiem.

piemēram, es vēl turos dzīvs!