Izgāju vilties sabiedrībā

Es ne pārāk izbaudu atrašanos sabiedriskās vietās, taču gadījumos, kad tomēr saņemos uz brīdi atstāt romantisku mieru un klusumu, atrādot probācijas dienestam, ka spēju būt sabiedriski nekaitīgs, es mēdzu noklausīties svešu cilvēku sarunas, jo būsim reāli – citi cilvēki ir interesantāki. Es par savām problēmām zinu pietiekami. Ir novērojamas arī zināmas tendences, tāpēc riskēšu ar…

Līgo ellē

„Es taču esmu lielisks, kad cilvēki vienreiz to sāks novērtēt? Viņi paši nesaprot, ko palaiž garām…” atlaidies sava stiklotā biroja puffā, es gandrīz aizrijos ar latti, pamanot tāfeli, uz kuras ir uzzīmēts kalendārs. Tuvojas Jāņi. Iespējams, es vēl neesmu gana moderns, taču aizvien cieņā turu tradīcijas. Uz brīdi manī pamostas dvēsele, kura liek sajust, ka…

Dzīvnieku patversmes romāns

Reizi trīs mēnešos dodos uz dzīvnieku patversmi. Nu jau tas kļuvis par tādu kā sava veida rituālu, neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Varētu pat teikt – nepieciešamību. Pienāk algas diena, un apzinos, ka esmu finansiāli nobriedis kārtējā mazā murrātāja glābšanai no pelēkās un aukstās patversmes, kur tam vienmēr pietrūkusi mīlestība un glāsti. Katru reizi izvēlos citu patversmi,…

Mīlams un mīlošs, bet labāk nē

Man patīk nodoties laiskai dzīves baudīšanai, it īpaši vasaras siltajos mēnešos. Kaut arī romantiska gulēšana pļavā man asociējas ar skudrām, ērcēm un visu, ko no tām var saķert, es tomēr mēdzu saulei atrādīt savu labi trenēto un iecepināto sešpaku, iedzerot kādu vēsāku dzērienu un domājot labas replikas, ko izmest pidarasiem ikdienišķās situācijās. Idilli uz brīdi…