Salauzta sēta, salabotas atmiņas

Mežonīgie deviņdesmitie bija laiks, kad divatā ar savu labāko draugu, tērpies vien sandalēs, šortos un t-kreklā, vari sēdēt uz pašu saliktas Jawas, traucoties lejā no kalna virs 80km/h, to neietvītojot vai nesatraucoties par sociālajiem dienestiem. Mans draugs Jurģis bija ļoti tehnisks cilvēks. Pēc skaņas spēja atpazīt visus vietējos mopēdus (un tādi bija gana daudz), plus,…

Mūziķa ikdiena. Slava. Kokaīns.

Esmu zvaigzne. Esmu zvaigzne, kas spēlē plaši apmeklētus koncertus. Daru to jau gadiem. Uz katru koncertu ierodas kādi 5-9 tūkstoši klausītāju. Tas nav tas pats, kas vadīt svētdienas rīta “Super Bingo” – tas ir reāls adrenalīns un spriedze, kad saproti, ka viena nepareiza pirksta kustība var padarīt Tevi par visas Latvijas apsmieklu. Kad biju jaunāks,…

21. gadsimta Spartaks izziņo jaunu kalendāru

Manī vienmēr ir klusi kvēlojusi doma par labāku rītdienu cilvēcei, sev un galu galā – mūsu bērniem. Kaut arī nesavtība un labums, ko spiežu pa visām malām, ir neizmērāms, dziļi sirdī tomēr izjūtu zināmu spiedienu. Spiedienu no tās ietekmes tonnāžas, kas gulst uz maniem pleciem, teju vai viegli ielokot mugurkaulu. Taču līdz šim un, ticu,…