Monthly Archives: oktobris 2012

Serenāde

Cementa ievadvādrs:

Neraugoties uz nerimstošo Drošības policijas spiedienu un lielā austrumu lāča centieniem apturēt CEHS.LV triecienbrigādes darbu, aptuveni reizi nedēļā baudkāri izskatām potenciālo biedru pieteikumus. Pēc garām diskusijām nolēmām dot iespēju jaunam censonim – Sencim. “Savām ausīm izdzirdot rupjus vārdus, prievīte, buljona pīrādzīņš un tikumības vainags savīst kā libido Samantas Tīnas erotiskā video laikā. Mana nākotnes vīzija bija par Trešā reiha atdzīvināšanu, bet tad es uzzināju, kas tas ir, un vairs negribu. Tāpēc ar neviltotu interesi reizi pa reizei uzrakstīšu Ceham,” tā Sencis stāsta par sevi.

Kropli! Es tev tūlīt pa seju ar šito tukšo…!!” – tas bija teikums, pēc kura izdzirdēšana sapratu – tieši šajā lokācijas vietā es pārtraukšu pirmdienas vakara maršrutu mājup un piesēdīšu, lai apēstu savus buljona pīrādziņus.

“Viņa noteikti ir kliegusi jau pirms tam…” es nodomāju, jo rīkle izklausījās stiprināta ne tikai ar grādīgākiem padzērieniem. Skaņa nāca no klasiskas sešdesmito gadu bloku mājas, kura jau tika uzcelta ar mērķi to nojaukt. Īslaicīgs risinājums dzīvojamā fonda deficītam; celtne jau pāris dekādes turas kopā pateicoties iemītnieku lūgšanām un tapetēm.

Tu viens pats izdzēri…!” sievietes balss turpināja. Pēc rupjā tembra varētu padomāt, ka odekolonu viņa spēj izšaut pa taisno pie mazumtirdzniecības bāzes durvīm, šķidrumā pirms tam neiemērcot pat nokaitētu naglu pirmās garšas mazināšanai.

Jā, es dzīvoju mazpilsētā, tāpēc šeit viss norisinās ļoti nepiespiestā atmosfērā. Arī komplicētu ģimenes strīdu laikā, ļaudis nepacenšas sevi izolēt no apkārtējās sabiedrības, piemēram, aizverot logu, jo kāpēc gan lai kāds klausītos? Un galu galā – pat, ja kāds sēž aiz loga un ēd – kāpēc, lai viņu interesētu, ka tūlīt kādam tiks pa seju ar kaut ko tukšu?

A, zini, kas ir? Man tas liek justies labāk. Jā. Varbūt man vajadzētu dzīvot blakus agresīvai alkoholiķu saimei, lai mūs šķirtu tikai viena nosacīta siena. Tā, lai arī mani logi aizsvīstu no blakus dzīvokļa klimata. Tā, lai man nāktos iegādāties biezākus aizkarus, jo esošajiem rītos spiežas cauri ātrās palīdzības spilgti zilās bākugunis.

 Mana dzīve ne tuvu nav perfekta, taču vienmēr būs kāds, kuram būs krietni sliktāk. Un tas mani mierina.

Kālab bļoda netīra, draugs?

Kamēr masu mediji aktīvi seko līdzi “Huļi” Riharda nedienām, ēnā palicis patiesais sāgas upuris. Viņa eksomugurkauls ticis salauzts. Mūsu triecienbrigādei izdevās noskaidrot, ka viņš vada savas dienas kādā ārstniecības iestādē, kurā cenšas atbrīvoties no smagas narkotiku atkarības un depresijas.

Cietušais audzis nelabvēlīgā ģimenē, sliktā rajonā. Vide ātri vien piesaistīja nelabvēlīgu draugu kompāniju, tāpēc tālākais diemžēl jau bija paredzams – datorspēles, alkohols, izslēgšana no skolas jau astotajā klasē… Tas bija laiks, kad viņš gāza sevī iekšā fofas kā brokastu pārslas.
Brīdī, kad šķita, ka dzīves pabērnam izdevies atrast savu vietu uz Zemes un dzīve bija puslīdz sakārtojusies, notika šis virālais starpgadījums. Tas izmainīja nabaga bļodas dzīvi.

Attēlā: “netīrā” bļoda pirms incidenta dienesta viesnīcā.

Attēlā: “netīrā” bļoda pēc incidenta dienesta viesnīcā.

Dienesta romāns

Bija parasta darba diena birojā, vienā no tām mazajām firmām, kas atradās vienā telpā un ar apkārtējām vientelpu firmām dalīja ne tikai kopīgu koridoru, bet arī tualeti. Pie lielajām ieejas durvīm bija kaudze ar firmeļu nosaukumiem un tām piederošām zvanu pogām. Ikreiz centos uzminēt, kura no pogām jānospiež, lai durvis atvērt atnāktu simpātiskā meitene, kuru nekad nebiju saņēmies uzrunāt. Gara acīm jau sen biju uzzīmējis pornofilmas cienīgu pirmo sarunu, kurā, pāris sekundes pēc pirmo vārdu pārmīšanas, mēs jau brutāli drāžamies uz darba galda. Ehh…

Diena līdzinājās citām, es bezmērķīgi klīdu interneta plašajās ārēs, paralēli klikšķa attālumā turot ekseļa logu ar puspabeigtu atskaiti. Vēderā kaut kas viegli norūcās, tāpēc sapratu, ka laiks apmeklēt labierīcības. Nesteidzīgi paņēmu pie durvīm piekārto atslēgu, izgāju koridorī, bet – tavu nelaimi – aizņemts. Apsēdos pie datora, lai pazaudētu vēl pārdesmit minūtes dzīves un tad atkārtoju šo darbību. Šoreiz tualetes durvis no iekšpuses aizvērās īsi pēc tam, kad biju tās uzlūkojis. Lieki piebilst, ka vajadzība pa šo laiku bija tikai pastiprinājusies.

Centos domāt par visu skaisto – vienradžiem, sauli, fotomākslu, trenažieru zāli, vīriešu mīlestību. Sapratu, ka nākamo izdevību nedrīkst laist garām, tāpēc nostājos pie tualetes durvīm, ieņēmis zemo startu. “Aizņemts, haha”, centos ironiski pasmiet. “Rinda, haha”, centos būt vēss, kā Zaks no “glābējzvana”. Tualetes durvis beidzot pavērās un pa tām iznāca skaistā blakus viensētas darbiniece ar lielu paplāti nomazgātu trauku. Bija skaidrs, ka šoreiz mums nebūs kaislīga seksa. Nekas – citreiz. “Sveiki”, nomurmināju, cenšoties karsto būtni nepaņemt uz pleciņa, skrienot iekšā tualetē.

Prieka mirklis bija patīkams, tomēr ļoti īss – steigā biju aizmirsis paņemt tualetes papīru. Paskatījos apkārt un sapratu, ka telpā nav neviena paša papīra gabala, kas spētu neitralizēt radušos situāciju. Izlietne bija par augstu. Pamanīju, ka zem izlietnes, starp kanalizācijas trubu un sienu iespiesta švamme. Biju glābts! Daudz nedomādams, liku to lietā, pēc tam izskaloju un noliku to atpakaļ, lai nevienam nerastos aizdomas.


Nākamā diena neatšķīrās no desmitiem citu. Notriecu laiku skatoties smieklīgus youtube klipiņus, fantazējot par negaidītu kniebienu ar skaisto blakus biroja darbinieci. Pēc pāris kafiju iztukšošanas, devos uz tualeti atviegloties. Caur pavērtām tualetes durvīm varēja redzēt seksīgi pār izlietni pārliekušos dibenu. Jutu, ka beidzot pienācis īstais brīdis izdarīt savu gājienu. Beidzot kauliņi bija krituši par labu man!

Lēnam pavēru tualetes durvis un nu jau redzēju skaistuli pilnībā. Īsi, melni minisvārki, pieguļoša, sarkana blūzīte, matu cirtas viegli krīt pār seju, rokā kafijas krūze, kas tiek mazgāta ar vakardienas švammi.

Tovakar es dzēru ļoti daudz.

Ripzāģis atklātā intervijā par Ceha nākotni

– Čau, Ripzāģi! Prieks, ka esi piekritis šādai sarunai zem četrām acīm visas Ceha auditorijas priekšā. Kas bija tas, kas lika Tev, citādi tik anonīmam cilvēkam, vēlēties izkratīt dvēseli publiskajā telpā?

– Viennozīmīgi tas, ka intervēt sevi šobrīd ir modē, veicina atpazīstamību un kačā manus peņpunktus reklāmas nozarē. Izlasīju Gata Rozenfelda brīnišķīgo interviju ar sevi, un sapratu, ka ja esmu gana labi pazīstams ar intervētāju, esmu gatavs piekrist intervijai.

– Man kā intervētājam ir prieks to dzirdēt. Bet pastāsti labāk, ko Tu dari, lai uzturētu savu ķermeni tik labā formā?

– Zini, principā neko. Es esmu dzimis tāds, un man nekas daudz nav jādara, lai izskatītos tik seksīgs. Protams, reizēm skata pēc aizeju uz sporta zāli, kā nekā laba vieta, lai satiktu pazīstamus cilvēkus no pareizajiem sabiedrības slāņiem un uzturētu lietderīgus sakarus.

– Skaidrs. Bet pastāsti labāk – kādi pašreiz ir Tavi lielākie izaicinājumi?

– Ja neskaita grūto jaunas automašīnas izvēli (svārstos starp Audi Q7 un Lexus RX 450H), mani lielākie izaicinājumi viennozīmīgi ir saistīti ar portāla CEHS.lv darbību. Es vienmēr esmu sevi uztvēris mazliet kā portāla dvēseli, kā pelēko kardinālu. Pirms dažām nedēlām man beidzot izdevās izgriezt audzēju Tricepsu no Ceha, kas ļaus portālam izaugt un sasniegt jaunas radošuma virsotnes.

Cenšos pārliecināt biedrus, ka CEHS jāpārvērš dzīvesstilā, ka CEHS jāattīsta. Mēs esam bijuši portāls cik, mazliet virs diviem gadiem? Kāpēc ar to samierināties? Kāpēc, piemēram, neuztaisīt žurnālu CEHS? Ar ko mēs esam sliktāki par Playboy, FHM, Cosmopolitan vai Santu? Ko?

– Tad Tu saki, ka CEHS.lv varētu pārvērsties par žurnālu?

– Ne jau pārvērsties, bet žurnāls varētu būt viens no CEHS LIFESTYLE izpausmes veidiem. Kopā ar, piemēram, CEHS LIFESTYLE zīmuļiem. CEHS LIFESTYLE somām. Daži mūsu biedri jau veiksmīgi strādā modes industrijā, kāpēc nevarētu izlaist apģērbu kolekciju CEHS LIFESTYLE? Kāpēc apmeklēt Makdonaldu vai Hesīti, ja vari iegrauzt CEHBURGERI?

– Tie gan ir grandiozi plāni.

– Protams. Bet es tiešām ticu CEHS LIFESTYLE un esmu pārliecināts, ka pārējie biedri mani atbalstīs. Ja neskaita audzēju, kas kaut ko visu laiku purpināja par kaut kādu jobano nekomerciālo mākslu (Tricepss, es Tevi joprojām mīlu, ja gribi nākotnē piedalīties CEHS ARTFORLIVING projektā, vienmēr esi laipni gaidīts), domāju, ka kopā ar pārējiem biedriem gada laikā varēsim nodrošināt pilnvērtīgu CEHS LIFESTYLE nostiprināšanos atsevišķās tirgus nišās, bet pirmo CEHBURGER restorānu atvērt pusotra gada laikā.

Es jau tagad esmu sācis aktīvi nodarboties ar brendingu un mārketingu, sācis sēt sēklu pareizajās vietās. Jo tā principā ir esence, tas ir bizness un mārketings, tā ir dzīve – sēt sēklu pareizajās vietās.

– Skaidrs… Bija interesanti parunāties par Ceha nākotni, bet cik saprotu, Tu esi ļoti aizņemts un Tev tagad jāskrien tālāk uz nākamo svarīgo tikšanos. Tātad saku paldies par šo interviju, Ripzāģi, un lai veicas ar nākotnes plāniem!

– Paldies Tev, Ripzāģi! Noteikti nosūtīšu ielūgumu uz pirmo CEHS LIFESTYLE veikala atklāšanu!

Lapsa liek deputātam tvīkt