Monthly Archives: septembris 2012

Ekoloģiskā nokārtošanās

Vai zināji, ka saskaņā ar pētījumiem, Latvijas iedzīvotājs vidēji ik gadu patērē aptuveni 50 kg papīra? Ja esi ekoloģiska dzīvesstila piekritējs – droši vien ne tikai zināji, bet esi iesaistījies aktīvā cīņā pret reklāmas brošūru saņemšanu savā pastkastītē. Visus rēķinus Tu esi pieprasījis saņemt elektroniski, kā arī izmanto tikai un vienīgi e-parakstu. Principā – varētu pat teikt, ka esi darījis gandrīz pilnīgi visu, lai samazinātu savu ikgadējo papīra patēriņu līdz aptuveni 30 kg. Gandrīz!

Tikai retais no jums zinās, ka katrs Eiropas iedzīvotājs vidēji gadā izlieto aptuveni 20 kg tualetes papīra. No vidēja izmēra koka var iegūt aptuveni 40 kilogramus papīra. Tas nozīmē, ka divi Latvijas iedzīvotāji gadā noskalo podā vienu, vidēji lielu koku. Pārrēķinot šo svaru jaunu bērzu stādos, droši varam teikt – savas dzīves laikā Tu esi apslaucījies ar kārtīgu bērzu birzi un noslaucījis mūsu tēvzemes nākotni.

CEHS.LV nāk klajā ar sensacionālu biojaunieviesumu, kas glābs mūsu nākotni. Tas ir EKOSLAUĶIS!

Ekoslauķis ir multifunkcionāls draugs, kas palīdzēs ne tikai kā tualetes papīra aizvietotājs, bet arī tējas krūzes paliknis, bērna mutautiņš, kā arī – ar to ērti spodrināt galda piederumus. Pēc lietošanas to atliek tikai noskalot un tas atkal ir gatavs darbam. Šis premium eko funkcionālais dizaina objekts ir roku darbs, tāpēc divu identisku Ekoslauķu nav.

Šobrīd gaidām Pasaules Dabas Fonda atbalstu un palīdzību Eiropas naudas piesaistīšanai. Vēl tikai pēdējais atspēriens, līdz varēsiet Ekoslauķi izbaudīt arī uz savas ādas.

Dzerbudisms – pirmā tikšanās

Spīdēja vasaras pēdējā vakara saule un skolotāja Nahdara seja bija saviebusies smaidā. Paģiras bija neizturamas. Spīķeros prot rīkot zaļumballes, viņš nodomāja.
Nahdaris bija dzerbudisma skolotājs teju 20 gadus. Visus šos gadus viņš par savas mācības skolas telpām izmantoja Spīķeru kultūras nama malkas šķūni. Tas nevienam vairs nebija vajadzīgs. Šķūni malkas glabāšanai neizmantoja jau labu laiku. Kultūras nams jau daudzas ziemas tika apkurināts centrāli.
Vakara mieru iztraucēja viens no nemierīgākajiem dzerbudistu skolas audzēkņiem Ānts. Viņš apstājās pretī skolotājam tieši priekšā saulei un nesaveicinājies spiedzošā balsī jautāja:
– Skolotāj, kā atšķirt īsteno realitāti no ilūzijām?
Nahdaris lēnām ievilka dziļu elpu. Izelpojot no sejas atkāpās viebums. Palika tikai smaids. Nahdaris nopriecājās, ka ierastās pastalas bija atstājis mājās un kājās bija vēl neienēsāti kerzas zābaki.
Trīcošām rokām novilcis zābaku un pamērcējis to dubļu peļķē, uzšāva ar to Āntam pa vaigu sacīdams:
– Lūk, tev ilūzija! Savukārt tas, ka tu esi atsaldēts kretīns ir visīstākā realitāte.

* * *

krastam tuvāk no krasta tālāk
saujas pilnas kabatas tukšas
kāja izskatās iekāpusi mālā
tad kāpēc zemnieks tajā dur dakšas?

Par Juri

Juris bija viens no vienkāršākajiem un labsirdīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņš nāca no strādīgas un diezgan turīgas Talsu ģimenes. Patiesībā, viņš tāds riktīgs bija jau no zīdaiņa vecuma – raudāja ļoti reti, tikai pirmās nepieciešmības gadījumos -ja autiņi pilni vai ēst gribas tā, ka likties nav kur. Arī smilšu kastē viņš labprāt dalījās ar mantām un pat Dacītei smiltis iespēra acīs tikai ķeksīša pēc, lai neizceltos uz pārējo fona. Pēc tam, protams, viņš Dacītei atvainojās pēc savas gribas, nevis tāpēc, ka mamma tā teica. Juris kopš mazotnes vienmēr bija pieklājīgs.

Skolā Juris mācījās labi, bet ne teicami. Skolotāji un vecāki no viņa gaidīja vairāk, bet Jurim tas nebija vajadzīgs. Nav vērts lēkt augstāk par sevi, nav vērts izcelties, tāpat pēc nāves mazbērni atradīs svarīgākus iemeslus par viņa kapa apmeklējumu un sakopšanu. Tāpēc arī viņš nekad, nekur nesteidzās, necentās izlikties, pāri nevienam nedarīja un vispār būtu bijis vienkārši viduvējs it visā, ja vien nebūtu tik pieklājīgs.

Pieaugot viņš pārcēlās uz galvaspilsētu, ieguva nepabeigtu augstāko izglītību un iekārtojās kādā viduvējā darbā, viduvējā amatā. Internetu lasīja pa dienu, bet vakaros mēdza ar avīzi pasēdēt pie upes. Uz krogu gāja reti, bet mēdza to apmeklēt lai no citiem diži neatšķirtos. Draudzene viņam bija jau pāris gadus, tīri simpātiska, tā draugi par viņu teica. Krūtis viduvējas, gandrīz tieva. Arī mašīna viņam bija stipri viduvēja, it kā 2002. gada, bet Opelis, lai īpaši neizceltos.

Juris nekad nelamājās un vienmēr bija pieklājīgi kluss. Reizi gadā, ar vecākiem un draudzeni aizgāja uz baznīcu, tas parasti bija Ziemassvētku laikā. Krieviem viņš okupāciju nepārmeta, bet 18. novembrī ar draugiem devās lāpu gājienā. Viņš mēdza klausīties Latvijas Radio II. Jurim patika meitenes, tomēr viņam nebija iebildumu pret geju un lesbiešu laulībām un bērnu adoptāciju.  Juris bija vienkārši lāga čalis. Nevienu neaiztika, nevienu neaprunāja, dzīvoja savu dzīvi, tā vienkārši, ar smaidu uz sejas.

Viņš klausījās dažādu mūziku. Pa reizēm viņu varēja sastapt kādā vidusmēra klubā, reizēm kādā festivālā, citreiz – pat Nacionālajā operā. Viņš klausījās no klasikas līdz regejam, no metāla līdz hip-hopam. Arī Gustavo viņam bija tuvs, īpaši dziesma par Valdi. Te kādu dienu, paņemot kafiju un biezpienmaizīti, viņš ieraudzīja laikrakstu, uz kura bija  paziņots, par Viestura Dūles, Gustavo un Čižika vārdu maiņu un viņu nodomu dibināt partiju “Skaistā nākotne”. Bāla, ļoti bāla palika Jura seja. Kafija izkrita no rokas un plaukstas sažņaudzās dūrēs.

 

 

 

 

 

 

 

 

Nu, bļaģ, nahuj, tas taču ir pizģets, jebal, bļe – Juris pie sevis nodomāja.

Dzīve ir skaista!

Tev kādreiz ir bijis tā, ka dzīvei pazūd jēga? Tu, kā vienmēr, sēdi savā četrsimts latu muguru masējošajā biroja krēslā un sāc domāt – kāpēc? Ko Tu šeit dari? Varbūt visu mūžu esi vērojis pasauli no nepareizā skatu punkta? Ja nu viss ir pavisam citādāk?

Ja nu Tu esi izvēlējies nepareizo nodarbošanos? Iespējams – esi slikts gultā. Māte tevi patiesībā nemīlēja. Gaļa nemaz nav tik garšīga. Tēvoča pieskārieni bērnībā nebija vien slikts sapnis. Draugi Tevi pacieš tikai tāpēc, ka Tu bieži uzsauc dzērienus. Rudmatainie ir tādi pat cilvēki, kā Tu. Skolas laikā tieši Tu biji klases smirdīgais čalis. Zuarguss ir tīri foršs vārds. Politiķi patiesībā vēl mums tikai labu. “Tautas Balss” ir sirsnīgs raidījums. Liepājroks nesūkā. Samantas Tīnas pupi ir skaisti un iekārojami. Noskūtas kājas tikai izceļ vīrišķību.

Alkohols ir  nekam nederīgs depresants. Arī opelis ir mašīna. Sist mājdzīvniekus ir slikti. Seksīgā kolēģe patiesībā par Tevi smejas, nevis uzsmaida. Cukurs padara kafiju pliekanu. Reklāmas palīdz mums izvēlēties labāko preci. Latvijas okupācija ir mīts. Kristietība veicina mieru un saticību. CounterStrike ir bērnu spēle. Levitējošais students bija izdevusies akcija. iPhone ir ērti lietojams telefons. Sievietes pelnījušas līdzvērtīgu samaksu darba tirgū un viņu vieta nav pie plīts. Ir iespējams pārtikt no prānas. Ūdenim ir atmiņa. Zuze nav sūds! UN LAIMA NAV SLIMĪBA!!!

Lūk, es par to visu iedomājos, un atgūlos dziļāk savā četrsimts latu muguru masējošajā biroja krēslā, jo spēcīgi sareiba galva. Seju pārklāja auksti sviedri, pa galvu šaudījās pretīgas domas un jutu – tūlīt vemšu.

Bija agrs rīts, pamodos pievemtā gultā. Ejot uz darbu, kāpņu telpā atpizģīju bomzi. Dzīve tomēr ir skaista.

Manas atvadas no Tricepsa

„Paliec sveiks.” Es pacēlu acis, Tricepss stāvēja ar muguru pret mani, uzlicis roku uz ārdurvju roktura. Kamols manā kaklā nelaida sev garām nevienu vārdu. Tricepss aizvēra aiz sevis durvis. Pirms piecpadsmit minūtēm, pēc durvju zvana aicinājuma, es sveicu labu draugu savā namā.

Rūpju nastu es pamanīju Tricepsa skatienā, tiklīdz viņš pārkāpa pāri slieksnim. Mani pārņēma bezpalīdzības sajūta, kāda ir redzot krītam glāzi. Tu jau zini, ka tā saplīsīs, bet jāpagaida tikai vēl mirklis līdz smalkās stikla šķēpeles stratēģiski izvietosies uz grīdas, lai stātos pretim jebkurai neapautai pēdai. Vai kā izdzirdot vārdus „labāk apsēdies,” tu zini, ka sekos paziņojums par kāda tuva cilvēka nāvi. Man tikai bija atlicis noklausīties Tricepsa sakāmo.

„Cik tev ceha raksti patīk? Cik daudz no visiem rakstiem ir tiešām labi?” bija pirmais jautājums, kuru saņēmu. Es pat uzreiz nesapratu, ka jautājums ir retorisks, es prātā pāršķirstīju mūsu panākumus. „Tas par muļķa prānas rijēju bija labs, kaut kas par hipsteriem arī bija…” – es murmināju. Tricepss mani pārtrauca: „Mēs aizgājām pa ceļu, kur centāmies parādīt karalim, ka viņš ir kails, izliekot viņu publiskai apsmiešanai. Mēs nobļāvāmies, ka vegāns Kaspars ir lohs un simtu bars rādīja ar pirkstu un rēca. Rēca ar savām netīrajām, bezzobainajām mutēm. Pārāk sen mēris nav zemi no idiotiem attīrījis. Domā kāds saprata, ka tai bildē es biju domājis Viestura Dūles spoguļattēlu?” Es apsēdos un klausījos tālāk. „Interneta attīstība tika veicināta ar domu, ka tas samazinās attālumu starp cilvēkiem pasaules pretējās pusēs līdz dažām sekundēm, bet tā vietā tas ir kļuvis par 21.gadsimta Kolizeju. Tu vari pasaules otrā pusē novest cilvēku līdz pašnāvībai. Un Cehs.lv ir kļuvis par skarbu vietu, kur, ja neievērosi drošības tehnikas noteikumus, tev noraus pirkstus, bet kas gan ir dūre bez pirkstiem?”

Es sapratu katru Tricepsa teikto vārdu, es sapratu katru domu, ko viņa virknētie vārdi pauda. Viņam bija vēl ko teikt: „Redz, ja tev reproduktīvie orgāni atrodas iekšpusē, uzraksti, ka „mīlestības vārdā šodien sūrst mandeles,” bet rītā, uz pēkšņās popularitātes pamata, tevi pieņems darbā reklāmas aģentūrā. Tik vienkārši. Un tik vienkārši man tas ir apnicis. Es negribu attapties 50 gadu vecumā, bez draugiem, ar žults un degvīna garšu mutē.”

Tricepss piecēlās un devās ārdurvju virzienā. „Es eju prom no ceha. Mēs varam iet kopā, bet tikai tad, ja esi mierā ar faktu, ka tagad man Arimegss vārdā!” Es nodūru galvu, jo negribēju viņu redzam manas acis slīkstam asarās. Dzirdēju Tricepsa soļus attālināmies ārdurvju virzienā.

 

Kaspars brucina MTV sodomītu sūdu mušas

Jānis Pļaviņš ir šarlatāns un melis

Cehs.lv radošā triecienbrigāde jau rakstīja par Memory Water un tā pārdabiskajām īpašībām. Mēs savus varoņus neaizmirstam, tāpēc vēl ilgi pieminēsim burvju ūdeni un tā izplatītāju Jāni Pļaviņu.

Ja ūdenim piemistu Jāņa Pļaviņa melīgās īpašības, tad medicīna sauktos homeopātija. Šādā situācijā es rīkotos sekojoši:

  1. Berzētu naudu gar dzeramo ūdeni, lai visas kuces būtu manas;
  2. Aptītu ap ūdens pudeli elektrības vadu, lai atrisinātu visas pasaules energoproblēmas;
  3. Iemestu Baltijas jūrā bulciņu, lai Āfrikas bērni varētu veldzēt izsalkumu;

Ciniski? Redziet, kad cilvēks nomirst no nepareiziem medikamentiem, vai to kombinācijas, vainīgs ir ārsts. Kad cilvēks nomirst, jo svētītais ūdens nav izārstējis vēzi, tad Dieva ceļi ir neizdibināmi un aizgājējs ir pieņemts labākā vietā…

Ir cilvēki, kuri izvēlas ticēt ezotērikai un pseidozinātnēm*. Un ir cilvēki, kuri nolemj iedzīvoties uz ticīgo cilvēku rēķina, šādi cilvēki vada kultus, organizētos kultus (lasīt – reliģijas), vai pārdod ūdenī izšķīdinātus melus – kā to dara Jānis Pļaviņš.

Jāņa Pļaviņa melu pārdošanas plāns ir gaužām vienkāršs: kad runā par strukturēto ūdeni, lieto daudz zinātniskus un tehniskus terminus, lai izklausās kā patiesība; nofotogrāfē televizorā redzētus cilvēkus un viegli prātā sajukušu akadēmiķi ar savu produktu rokā, lai piešķirtu papildus ticamību tā īpašībām; iesit izlasi ar pseidodokumentālajām* filmām kā pēdējo naglu šaubu zārkā.

Viena lieta ir pelnīšana uz muļķu rēķina vegānu un eko-veikalos, bet pelnīšana uz slimu un izmisušu cilvēku rēķina nav pieļaujama, šāda rīcība ir pelnījusi vainīgā izvārtīšanu pa viņa melu peļķi. Un šajā sakarā ir tapis šis ieraksts, jo es nosodu Memory Water izplatīšanu aptiekās un slimnīcās, pavei – pierādījums.

Ja ūdenim piemīt Jāņa Pļaviņa piedēvētās īpašības un tas tiek tirgots kā produkts, tad tas var sabojāties ātrāk kā saulē aizmirsts vistas ķūlis. Lūk kā ļaunu vēlošs kontragents var sabojāt visu produkta partiju veikala plauktā:

*pseido = sūds.

CEHS.lv atklāj Memory Water negatīvo ietekmi

Ir tāda lieta, kā Memory Water – ūdens ar atmiņu. Ideja, protams, laba, bet diemžēl ļoti bīstama. Tomēr pēdējais cilvēks, ar ko ūdens sastapsies pirms nonāks adresāta rokās, būs piegādātājs, noliktavas pārzinis vai pārdevējs. Tas nozīmē, ka Memory Water ražotāji nevar par visiem 100 procentiem nodrošināt, ka ūdens būs atbrīvots no negatīvām emocijām.

Izpētot šo lietu, CEHS.lv secināja, ka sekas var būt nopietnas. Daļa CEHS.lv biedru eksperimentēja, dzerot Memory Water kopā ar draugiem, kamēr citi vētīja Memory Water molekulāro struktūru. Pirmā eksperimenta sekas bija šokējošas un atklāja Memory Water negatīvo ietekmi uz mūsu biedriem un atbalstītājiem:

…Kopš sāku lietot Memory Water, mani pārmāca nepārvarāma vēlme meklēt bērnu pornogrāfiskas filmas internetā;
…iepriekš mani nesaistīja vardarbība, bet, kopš lietoju memory water, piekauju kādu vismaz reizi nedēļā;
…memory water padarīja mani par geju;
…nekad nebiju zadzis, bet kopš dzeru memory water, jau trīs reizes esmu pieķerts, maximā zogot desu;
…nepaspēju pat pabeigt pirmo pudeli memory water, pirms nācās skriet uz spēļu zāli. tagad esmu atkarīgs no azartspēlēm. paldies, memory water;
…kopš lietoju memory water, sajutos, ka vajadzēja balsot par krievu valodu, kā otro valsts valodu;
…kā sāku dzert memory water man pārstājušas palīdzēt daktera levina magnētiskās saites;
…jau nedēļu ar patiku klausos poišas siltajā balsī. paldies memory water;
…memory water – un man patīk Jaunais Vilnis;
…tagad mana miļākā radiostacija ir Latvijas Radio 2;
…kopš esmu sācis regulāri dzert memory water, aizvien biežāk pamostos piemīztā dormeo matracī;
…kopš es dzeru memory water, nekas nav mainījies;
…kopš es dzeru memory water, esmu sācis regulāri maksāt naudu Akka Laa un citiem autoratlīdzību birojiem;
…kopš es dzeru atmiņas ūdeni, man nereti ir nācies izbaudīt atmiņas zelta lietutiņu;
…kopš es lietoju memory water, man sāka šķist, ka lācene Made ir sūds, un, vispār, pati vainīga;
…kopš aktīvi lietoju memory water, man aizvien vairāk sāk simpatizēt Vanšu tilta vantis;
…kopš sāku lietot memory water, man vairs nešķiet, ka iegādāties jauno Prāta Vētras albumu ir katra latvieša pienākums. esmu pat sācis mūziku lejupielādēt nelegāli;
…kopš regulāri lietoju memory water, esmu sapratis, ka Jēzus otrā atnākšana ir tuvu. tā Dieva dusmas nāks pār mums;
…kopš sāku lietot memory water es čurāju aldari;
…kopš ikdienā sāku lietot memory water, man vairs negribās sevi nogalināt. tagad man gribas nogalināt visus pārējos;
…kopš sāku lietot memory water, vairāk par hokeju mani aizrauj daiļslidošana;
…esmu sācis raudāt, skatoties ziepju operas;
…kopš lietoju memory water, es sevi aizvien biežāk pieķeru masturbējam sabiedriskajā transportā nenopīkstinot e-talonu
…kopš lietoju memory water, man patīk iekāpt pārpildītā sabiedriskajā transportā tērptam brīvās sporta biksēs, un ar savu ereģēto locekli rīvēties gar nepazīstamiem cilvēkiem;
…kopš lietoju memory water, piektdienas pavadu bez draugiem un ar bezalkoholisko alu;
…kopš lietoju memory water, AIDS vairs nesaredzu kā negatīvu slimību, bet pozitīvu īpašību, ar ko pēc iespējas vairāk jādalās.

Mēs ceram, ka neviens no mūsu lasītājiem nav cietis no Memory Water izraisītajām negatīvajām sekām – bet ja nu tomēr kāds no jums nejauši paspējis saindēties ar šo ūdeni, varat padalīties ar efektiem komentāros!