Monthly Archives: februāris 2012

Atklāta vēstule SIA Rimi Latvia

Esmu sava Rīgas nostūra lokālpatriots, santehniķis, vīrs un tēvs. Nesmēķēju, divas reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli, iedzeru tikai svētku reizēs un tikai vieglos dzērienus. Labprāt skatos televīziju latviešu valodā un izvēlos Latvijas preci. Esmu 35 gadus jauns vīrietis.

Kad pirms pusotra gada pāris kvartālus no manas dzīvesvietas sākās lielveikala Rimi celtniecība, biju neviltoti sajūsmināts. Beidzot alkoholiķu apsēstā un suņu mēsliem piemētātā parciņa vietā uzradās it kā ģimenei draudzīgs izklaides, atpūtas un iepirkšanās centrs. Arī kā patērētājs nopriecājos, ka man būs pieejama plašāka produktu izvēle. Sākotnējā sajūsmas skurbulī pat pieteicos (un saņēmu) Rimi lojalitātes kartei.

Diemžēl pirms dažām dienām manas domas par Jūsu veikalu mainījās, jo tieši pie ieejas ieraudzīju plakātu, kas vēstīja “darba dienās no 8:00 – 11:00 senioriem 10% atlaide”. Tas bija kā spļāviens sejā.

Man patiešām nav saprotams kāpēc tiek veicināts vecu ļaužu dievināšanas kults?
Kāpēc pieņemts uzskatīt, ka “vecs” uzreiz nozīmē “krietns”?
Būtu pēdējais brīdis apjēgt, ka arī starp pensionāriem ir ne mazums recidīvistu, sievu sitēju, pretvalstisku elementu un gluži vienkārši muļķu. Vai sabiedrībai patiešām nekritiski jāatalgo visi vecie cilvēki tikai par to, ka viņi ir veci? Vai nebūtu pareizāk atlaides dot ģimenēm, kurās audzina mazus bērnus? Kāds varbūt teiks, ka pensionāriem ir mazas pensijas, tāpēc viņiem pienākas atlaides. Diemžēl tāds arguments neiztur kritiku, jo bērnu pabalsts Latvijā joprojām ir 8 Ls mēnesī. Turklāt bērna gadījumā nevar būt runa par vairākām sodāmībām utml. garā mūžā sastrādātām nelietībām.

Tādēļ vēršos pie SIA Rimi Latvia ar ierosinājumu atlaides piemērot ģimenēm ar bērniem – atbalstīt Latvijas nākotni, nevis liet ūdeni uz senilās alkatības dzirnavām, aizmirstot, ka pensionāriem jau tā netrūkst dažādu nepelnītu atlaižu un atvieglojumu. Lai ko Jums tur arī nebūtu iestāstījis PR speciālists, es no šīs atlaižu akcijas saņemu nevis ziņojumu “mums rūp sabiedrība”, bet “mēs uzspļaujam ģimenēm”.

Jūsu sāpinātais, bet piedot gatavais,
T.

Piedrāztā bērnība

Atceros savas bērnu dienas – futbols, “kvadrāti” un paslēpes pagalmā, “King Konga” filma pie kaimiņa uz VHS, faiti ar krieveļiem – labie laiki. Un vēl – ārzemju multenes! Atceros, kā ar draugiem skrējām skatīt kārtējo “Duck Tales” sēriju uz manu vecvecāku KRĀSAINĀ televizora. Es biju labākais!

Laiks skrējis un nolēmu veco multiplikācijas filmu skatīt vēlreiz – nu jau brieduša vīrieša acīm. Tas, ko ieraudzīju, sagrāva manas bērnības ilūzijas. Tātad…

“Duck Tales”
Stāsts par mazu, izmantotu zēnu, kurš radījis sev trīs dažādas personības – pīlēnus, lai izbēgtu no ļaunā tēvoča pazemošanas. Viens no mazajiem pīlēniem ir bravūrīgs, otrs prātīgs, bet trešais ir pats zēns, kurš baidās no pasaules un ļaunuma, ko tā sevī slēpj. Tēvocis, kurš dodas karā, atstāj zēnu pie vienīgā cilvēka, kurš varētu par viņu parūpēties – SAVA tēvoča Skrūdža. Skrūdžs ir vienpatis miljonārs, kura vienīgā vēlme ir “skaitīt savu naudu”. Līdz brīdim, kad viņa apgādībā nodod mazus, nenobriedušus pīlēnus. Viņš ir visai bargs – izmitina zēnus savas pils pieliekamajā un aizliedz viņam apmeklēt savu slepeno istabu. Istabā glabājas “nauda”. Reizēs, kad pīlēni izpelnās Skrūdža uzmanību, viņi tiek ielaisti slepenajā telpā “saskaitīt tēvoča naudu”.
Skrūdža “naudu” visu laiku cenšas nozagt nelietīga ļaundare Medžika Despella, tomēr tēvocis vēlas mantas pieglabāt saviem zēniem. Lai kā arī Medžika necenstos, vienpatis viņai atsaka.

Noskatījos visas “Duck Tales” sērijas, sajutos netīrs. Eju dušā un raudu…

weakART (Vairojam labo)

Mums ir bieza āda, kā garoza īstenai latviešu rupjmaizei. Naidpilnajiem komentāriem mēs ejam garām ar paceltu galvu, jo ļoti labi saprotam, ka katrai negācijai ir savi motīvi: diametrāli pretējs viedoklis, skaudība, vēlme tikt pamanītam, vai sauciens pēc palīdzības. Tieši pēdējo mēs esam pamanījuši kādā radošā, talantīgā, bet nepamanītā būtnē. Mēs neesam ne ļauni, ne atriebīgi, un šodien mēs liekam darbus aiz saviem vārdiem.

Mēs pamanījām kādu puisi, kuram Māra šūpulī ir likusi zelta rokas, sidraba balsi un vizionāra prātu. Cilvēks cenšas, dara, bet fakts, ka viņam vēl nav bijusi personālizstāde liecina, ka viņš ir viens no tiem māksliniekiem, kurš ir priekšā savam laikam. Viņa vides performance mūs atstāja bez elpas! Ešers var iet atpūsties! Zivs ar lielām lūpām, kur vēl kas tāds ir redzēts?

Zīmējumi, fotogrāfijas, garšas izjūta un pat balss ir viss, ko mēs varētu gribēt. Bet saprotam – nekad tas mums nebūs, tāpēc apbrīnojam multimākslinieku, kuram piemīt visi šie talanti.

Kā pieaudzis vīrietis es atzīstos, ka vakar raudāju balsī pie viņa traģiskās dziesmas “Why don’t you come…”

There was a night
When you were ill
There was a night
When we took the sea
So why don’t you come
And say please, please
Why don’t you come
And say please, please
This is the night
You will not breathe
This is the night
You will not breathe
So why don’t you come
And say please, please
This is the night
Come say please, please
This is the night
We ship our seas
This is the night
We ship our seas
So why don’t you come
And say please, please
This is the night
You say please, please
So please come
And take my ease
Why don’t you come
And take my ease

Please, please
Please, please
Please, please
Please, please
So why don’t you come
And take my ease
So why don’t you come
And say please, please
So why don’t you come
And take my ease
So why don’t you come
And take my ease
Reiz bija nakts
Kad tu biji slima
Reiz bija nakts
Kad devāmies jūrā
Tad kādēļ tu nenāc
Un nesaki, lūdzu, lūdzu
Kādēļ tu nenāc
Un nesaki, lūdzu, lūdzu
Šī ir tā nakts
Kad tu neelposi
Šī ir tā nakts
Kad tu neelposi
Tad kādēļ tu nenāc
Un nesaki, lūdzu, lūdzu
Šī ir tā nakts
Nāc un teic, lūdzu, lūdzu
Šī ir tā nakts
Kad mēs kuģosim savās jūrās
Šī ir tā nakts
Kad mēs kuģosim savās jūrās
Tad kādēļ tu nenāc
Un nesaki, lūdzu, lūdzu
Šī ir tā nakts
Tu saki, lūdzu, lūdzu
Tad, lūdzu, nāc
Un ņem manu vieglumu
Kādēļ tu nenāc
Un neņem manu vieglumu

Lūdzu, lūdzu
Lūdzu, lūdzu
Lūdzu, lūdzu
Lūdzu, lūdzu
Tad kādēļ tu nenāc
Un neņem manu vieglumu
Tad kādēļ tu nenāc
Un nesaki, lūdzu, lūdzu
Tad kādēļ tu nenāc
Un neņem manu vieglumu
Tad kādēļ tu nenāc
Un neņem manu vieglumu

Ko nespēj Amors, to paveic Hektors!

“Nepērc man neko, man pietiek ar Tevi! muļķīti :* ” – šos vārdus es dzirdēju pirms gada un septiņām dienām. Šodien aprit gads kopš esmu vecpuisis. *svilpiens* TAXI!

Ziema ir pretīga! Sākot ar oktobri, kad ar pirmajiem noslīkušajiem zemledus makšķerniekiem ziemu piesaka tās vēstnese – Nāve, beidzot ar atsalušajiem suņu sūdu kalniem uz ietvēm. Ziemā cilvēki kļūst sevišķi liekulīgi, melīgi un pompozi. Viņi cītīgi cenšas apliecināt savu draudzību un mīlestību ar Ls 1,49 niekiem no tematisko krāmu stenda. Liek savu veiksmīgo ego zem prožektoriem, tvītojot par karstās šokolādes baudīšanu pēc, ak vai, cik nogurdinošās snovošanas Alpos un tiiiiiik garlaicīgajām 2 stundām lidostā. Nav jau grūti, iestum vēnā vienu pikucīti kredīta un 1 no 52 nedēļām, pārmaiņas pēc, kāds cits balansēs uz auļojoša zirga muguras.

Bet šī diena ir pretīgākā no visām! Šodien ir jāuzpūš zem zoda no dārgā flakoniņa un jāaplido tas dzimums, kas ģeld. Jāatstāj jakas kabatā zīmīte ar nopizģītu dzejoli, slepeni jāatstāj konfekte uz galda. Varētu pat šodien tualetē nomainīt gaisa atsvaidzinātāju uz kādu ar ziedu aromātu, ne?

Es nespēju savienot uz vairošanos tendētos bioķīmiskos procesus ar sentimentālām izdarībām. Es uz pasauli neskatos caur rozā brillēm, es visu redzu tieši. Piemēram, šodien es varu droši apgalvot, ka liela daļa bērnu māmiņu un auklīšu mielosies ar pimpi, bet rītā turpinās mazajām neuzmanībiņām mācīt jaunus vārdiņus, smaidīs, sabužinās matus un nobučos uz vaiga.

If Cehs.lv Likes Latvia, Latvia Likes Cehs.lv?

Daudzi no jums noteikti būs ievērojuši vides reklāmas, kas pēc pavirša acu uzmetiena izskatās pēc aicinājuma pirkt Roltonus, bet īstenībā mudina cilvēkus apmeklēt Latvijas jauno Facebook lapu – If you like Latvia, Latvia likes you. Tā kā Ceha radošais kolektīvs atrodas nepārtrauktā reklāmas aģentūru, masu mediju un brīvmākslinieku uzmanības sfērā, un tā kā visi tomēr lielākā vai mazākā mērā esam Latvijas patrioti, jutām, ka mums ir jāpalīdz mūsu valsts tēla veidošanas procesā, jo būsim godīgi – nekāds šedevrs tas nav, it īpaši ņemot vērā milzīgo budžetu. Iknedēļas Ceha redakcijas sapulcē izlēmām lūgt mūsu biedriem sniegt padomu, kā uzlabot minēto Facebook lapu. Šeit mūsu ieteikumi lapas (un Latvijas tēla) spodrināšanai:

Cements:
Melnbalts kadrs ar nolaistu Latvijas cietumu, kā vīzija, cik briesmīgi bija, pirms Latvija izveidoja savu Facebook lapu. Melnbaltā bilde sašķīst drumstalās un no tās apakšas iznirst uzraksts Latvijas karoga krāsās: “21. gs. nāvessods – WE LIKE!”

Seko paskaidrojoša videoprezentācija (ierunājis Artūrs Mednis): Latvijas Facebook lapā tiek izlikta katra nākamā uz nāvi notiesātā noziedznieka fotogrāfija ar smaidīgu seju, kas rāda izstieptu, uz augšu paceltu īkšķi.

Nākamais kadrs: jaunieši ballītē stāv ap vienu datoru, pārlogojas katrs savā akauntā un jautri tērzēdami un dejodami spiež pie bildes podziņu “like”. Kad savākti 10 tūkstoši “like”, ieslodzītā kamera piepildās ar gāzi. Kadrs tā kā izplūst radot ilūziju, ka ekrāns tiek piepildīts ar gāzi un lēnām pārvēršas par spožu sauli.

No saules kadrs lēnām slīd lejā, līdz nonāk saulainā, zaļā pļavā kur bērni priecīgi sadevušies rokās dejo un dzied “Kas dārzā?”.

If you like Latvia, Latvia likes you.

Zemnieks:
Līgo vakars. Cilvēki dzer alu, dzied, priecājas. Tālāk – vēlēšanas. Apzinīgi pilsoņi stāv rindās pie urnām un met biļetēnus ar uzrakstiem “Like”. Tālāk – bezdarba grafiks, kas kāpj uz augšu. Politiķu runas un aizkulišu ņirgas. Cilvēki stāv bezgalīgi garās rindās pie Nodarbinātības valsts aģentūras, sociālās aprūpes dienestiem un Krišnu zupu virtuves.

If you like Latvia, Latvia likes you.

Tricepss:
Izmantojot ķermeņa valodu, vēlējos parādīt, kas notiek, ja mans “Like” satiekas ar Latvijas “Like”. Ceru, ka ar laiku šīs kustības kļūs tik pat populāras kā Macarena deja:

Stienis:
Vecrīga, kadrs gar Latvijas karogu un paveras skats uz Brīvības pieminekli. [fonā klasiskā mūzika] Vasaras rītausma, saule noglāsta asfaltu kā rūpju pārņemta māte savu bērnu. Pēkšņi baloži pašķīst uz visām pusēm un vairāki tūristi panikā skrien. Tie mūk no vairākiem plikgalvainiem vīriem strīpainās biksēs.

Tūristi cenšas aizmukt lecot pāri krēsliem Līvu laukumā un skrienot pāri zālājam. Uz brīdi itkā atrāvušies no vajātājiem, bet pagriežot galvu uz otru pusi, priekšā vēl divi vajātāji uzradušies. Pieskrien arī pārējie. Tūristiem sejā bezpalīdzīgs izmisums.

Skaista sieviešu balss fonā: “Meet new friends”.

Skats uz vajātājiem: tie uzvelk kastetes rokās, savelk roku dūrē, atstājot paceltu īkšķi [like]. Tie krāmē pa seju un dauza tūristus cik spēks, īkšķis saglabājas pacelts.

Skaista sieviešu balss fonā: “LIKE”.

Tūristi guļ asiņainām sejām, nekustās, tiem tiek pārmeklētas kabatas, atņemti maki. Viens no vajātājiem pasniedz pusi no iegūtās naudas otram.

Skaista sieviešu balss fonā: “SHARE”.

Vajātāji pagriežas pret kameru, pasmaida. Tiem trūkst vairāku zobu un sejas nodzertas, kā arī novērojamas narkotiku lietošanas pazīmes. Tie paceļ dūres, paveras skats uz kastetēm, no kurām turpina pilēt tūristu asinis un visi kopā paceļ īkšķi.

If you like Latvia, Latvia likes you.

Ripzāģis:
Latvijas feisbuka lapā izliktas septiņu jauniešu sejas, kas svin jauno gadu. Katru reizi, kad tiek nospiesta podziņa “like”, jauniešu glāzes tiek uzpildītas. Jo vairāk “like”, jo vairāk pieaug jauniešu vēlme doties uz balli blakus ciemā.

Kad savākti astoņi tūkstoši “like”, jaunieši sasēžas vecā mašīnā ar nodilušām vasaras riepām un sāk braukt pa apledojušiem lauku ceļiem. Fonā skan Maestro dziesma “Brauciet lēnām pār tiltu, draugi”. Lapas apmeklētāji kā aptrakuši turpina mudināt visus spiest “like” pogu, lai redzētu, kas notiek tālāk. Pie 9900 “like”, mašīna nobrauc no ceļa, bet pie desmittūkstošā “like” dziesma pārtrūkst pie vārdiem “un neiekrītiet, un neikrītiet”.

Ekrāns kļūst melns, vien kustīga balta svītra to šķērso, bet fonā skan žēlīgs elektrokardiogramma “pīīīīīīīīīīīīīīīīī”.

If you like Latvia, Latvia likes you.

Baļķa mīlas frontes #ambīcijas

Es jau rakstīju, ka esmu nosvērts un visādā ziņā stabils vīrietis. Bet pat man ir Ahileja papēdis. Redziet, es neprotu pēc savas iniciatīvas iepazīties ar sievietēm tādā manierē, lai atstātu izcilu pirmo iespaidu. Es kļūstu tizls kā tā roka, kura neko nedara. Bet atkal un atkal es kļūstu par liecinieku tam, ar cik prastām frāzēm mani paziņas tiek pie dzīvības biķera, kamēr man, sarunā ar pretējo dzimumu, pašcieņa neatļauj izmantot sagatavotus jēlus tekstus. Piemēram:

  • Kāpēc tik skaista meitene te sēž viena pati?
  • U–la–lā!
  • Tev noteikti to visu laiku atkārto, bet tu esi visskaistākā meitene kādu esmu redzējis! Nopietni!
  • Tu gadījumā neesi modele?
  • Tiklīdz es tevi pamanīju tajā kompānijā, es vairs nevarēju acis no tevis novērst.
  • Vai tu ļoti sasities? –Kad nokriti no debesīm, eņģelīt.

Ikreiz, kad dzirdu kādu no augstāk minētā, es dzirdu to citādāk:

  • Tev nav, kas aizpilda dzīvē tukšumu? Dodu tev 7 sekundes izvērtēt manu kandidatūru.
  • Čau! Man ir mirusi viena smadzeņu puslode, bet pisties gribas.
  • Tu pat iedomāties nevari ar ko man ir nācies samierināties…
  • Šķiet, ka esmu tevi redzējis TOP-SHOP reklāmās.
  • Tavas draudzenes ir neglītākas par tevi. Ha, kādas cūkas! RUK! RUK!
  • Es esmu tik izmisis, ka man vēdera lejasdaļā kapilāri plīst!

Katram vīrietim ir sava savaldzināšanas stratēģija. Tie, kuri apkauno vīriešu dzimumu, par “jā” uzskata divas promiles viņas izelpā. Tie, kuri tēmē uz saldo vīnu cienošajām mākslas akadēmijas pirmkursniecēm, savai palamai piekabina klāt “art” (es gan tos saucu par pidariem, kuri par gejiem taisās), citi paši nožēlojami piesūcas un savā iluzorajā drosmē cenšas nomedīt vismaz telefona numuru uz kuru zvanīt nākošās drosmes laikā.

Iesaistīšanās sarunās ar gudriem un asprātīgiem komentāriem ir bijusi mana vienīgā stratēģija laba iespaida radīšanā. Jāatzīst, ka laba un veiksmīga stratēģija. Protams, es varētu katram vakaram izvēlēties citu ovulējošu tvitera pamuļķīti, man tikai būtu jāatrod ar garumzīmi nolauzts haštags. Taču manas ambīcijas ir kāpušas. Manas metodes ir kļuvušas rafinētākas. Esmu izplānojis katru savu soli. Everests man ir par zemu! Pfff! Mans mērķis ir Marta Krivade. Marta ir Ledus karaliene, kuras sirdi neatkausētu pat manis uzcelta koraļļu pils. Tāpēc esmu nolēmis manipulēt ar notikumiem, man tikai jānoskaidro kura ir tā sieviete, kurai Marta gribētu nocelt džeku…