Nožēlojamais, nožēlojamais latvietis

Bieži vien paši latvieši sauc sevi par nožēlojamiem un sūdzās, cik viss ir slikti. Protams, ir jau grūti saredzēt saulstariņu, ja vienīgais atlikušais dzīvesprieks ir dienišķais stiprais Apinītis, bet ne jau visi ir noslīdējuši tik tālu. Bet sūdzēties patīk tāpat.

Lai pārbaudītu, vai latvietis tiešām ir tik nožēlojams, kā sevi uzskata, cehs.lv izpētīja dažu pazīstamu latviešu dziesmu tekstus. Secinājums ir graujošs – latvietis ir zemiska un gaužam nožēlojama būtne.

Sāksim ar mūsu himnu – „Dievs, svētī Latviju”. Kā jau zināms, himna ir sērīgs gaudgabals, kurā pazemīgais latviešu kalps lūdz atļauju augstākajiem spēkiem, šajā gadījumā Dievam. Vērts atcerēties, ka paši latvieši neizgudroja Dievu –  Dievu latvietim uzspieda svešas varas, padzenot mūsu Pērkonu divas mājas tālāk. Tātad, apkopojot himnas jēgu, var teikt, ka pazemīgais kalps lūdz svešas varas uzspiesta elka palīdzību. Un palīdzību kam? Lai svētītu dārgo tēviju, un lai ziedošās latvju meitas un dziedošie zēni tiktu laisti Latvijā, kur viņi varēs laimē diet.

bū(l)-š(its)Reperis bū-š domā par Drēģeri, Dieva svētību un ziedošu kailu latvju jaunavu.

Varam šo gabalu salīdzināt ar citu slavenu himnu, Marseljēzu. Šīs himnas jēga ir aptuveni: Pilsoņi, bruņojieties, izveidojiet rotas un ienaidnieku netīrās asinis laistīs mūsu laukus. Nekāda runa par lūgšanu, par pazemīgu cerību, ka kāds varbūt mūs uzklausīs. Nē, vienkāršs aicinājums – ja kaut kas nepatīk, padzeniet vagarus. Tas, lūk, liecina par tautas pašlepnumu. Domājams, ka ar šādu pieeju Kargins un Krasovickis šobrīd dusētu maigās Latvijas smiltiņās, nevis Jurmālas villās malkotu kokteiļus, un puse Latvijas nebūtu sasieta dažādu kreditoru rokudzelžos.

Ja himna būtu izolēts piemērs, varētu domāt, ka nejaušības dēļ latvieši 19.gs. beigās bija mazliet iereibuši un sentimentāli, un tāpēc popularizēja šo dziesmu. Bet nē – līdzīgas nožēlojamas tendences ir redzamas teju vai visās populārajās tautasdziesmās (un ne tikai – pēdējo mēnešu laikā ievērojamu popularitāti guvis arī cits neciešams gaudgabalas, grupas Instrumenti debilā dziesma Pilnīgi viens, kas ir tikai kārtējais pierādījums tam, ka mūsdienu latvietis ir, iespējams, pat vēl nožēlojamāks, nekā pirms 150 gadiem).

Kuru dziesmas Pūt, vējiņi pantu vienmēr dzied drusku skaļāk, drusku izteiksmīgāk, drusku dzīvelīgāk? Protams – Pats par savu naudu dzēru / pats skrēj’ savu kumeliņ. Tā nav sakritība. Dziesmas galvenais varonis – Vidējais Latvietis, mazliet nodzēries, pazemīgi paļāvīgs, mīlestībā lāgā neiet – beidzot ticis pie kaut kādas naudiņas, kas ļāva vienreiz piedzerties par SAVU naudu un izmantot SAVU transportu. Šo pantu izceļ kā kaut ko īpašu. Jebkurš normāls cilvēks vispār šādu pantu dziesmā neiekļautu, jo tas ir tik pašsaprotami – normāls cilvēks parasti dzer par savu naudu un pats nogādā savu pakaļu mājās, „neaizņemoties” svešu zirgu. Bet, ja runa ir par latvieti, tas ir dižs izņēmums, kas jāizceļ un jācildina – tomēr gadījies viens latvietis kas vienu reizi spējis patstāvīgi risināt savas attiecības ar alkoholu un zirgiem…

Pūt, vējiņi!Pa kreisi – latvietis “pats par savu naudu” dzer. Unikāla un reta parādība. Pa labi – piedzēries latvietis pats skrien savu kumeliņu.

Citu bēdīgu piemēru netrūkst. Es nenācu šai vietā(i)? Dziesma par vīru, kas pamet sievu un bērnus, lai aizlietu mūli, bet, kurš ticis pie brandavīna, vairs nespēj uzvesties civilizēti un dodas kauties, vēl pie tam gļēvi atspārdot jau izrubītu upuru. Bēdu manu lielu bēdu? Latvietis, kuram viss ir slikti, izvēlas nevis kaut ko darīt, lai uzlabotu savu situāciju, bet truli dziedāt. Gudri, latviet’, GUDRI! Daugav’ abas malas? Upes malas nesadalās (kā vispār upes malas var sadalīties?), tālāk Laimai pār mums jālemj, jādod mums  mūsu zeme. Neviena vārda par dari pats, nē, atkal jāpaļaujas uz kaut kādiem mistiskiem spēkiem. Arī it kā jautrajām dziesmiņām ir sērīga pieskaņa, jo tās ir saistītas ar latvieša asinīs iedzimto alkoholismu un kauslīgumu. Protams, ir pat „jautras” dziesmas ar pedofīlisku zemtekstu („Seši mazi bundzinieki”).

Šie, protams, ir tikai daži piemēri, kas tā uzreiz ienāk prātā. Ja vēl neesi pārliecinājies, ka latvietis ir diži nožēlojama būtne (latviešiem arī raksturīga nacionālistiska stūrgalvība un nespēja paskatīties uz sevi no malas), iesaku palasīt Krišjāņa Barona ēpisko darbu „Nožēlojamais latvietis. 3844 sējumi.” (plašāk pazīstams ar nosaukumu „Latvju dainas”), kas satur teju pusmiljonu nožēlojamības piemēru.

BaronsPirmais nožēlojamais cilvēks, kurš savu nožēlojamo dzīvi veltīja nožēlojamo latviešu pētīšanai.

Vai arī aizmirsti šo rakstu, aizej uz Maximu (taču par puskapeiku lētāk, nekā Rimi), nopērc aliņu (skaties, kuram pivītim akcija, lai nejustos pārāk apkrāpts), paskaties ziņas (kārtējais apliecinājums tam, cik Tev, nabadziņam, ir slikti), paburkšķi par to (jo padomāts „vissirslikti” ir vērts santīmu, bet izteikts „vissirslikti” jau veselus divus), piedzeries (jo Tu esi latvietis) un uzdziedi (jo Tu esi latvietis).

Rītdien, vēlams, atkārto.

Jo Tu esi latvietis. (Un dzīvs. Un viena vieta uz brieža vēl brīva. Utt,utjp.)

26 Replies to “Nožēlojamais, nožēlojamais latvietis”

  1. Nožēlojami truli salīdzinājumi nožēlojamā latvieša stilā. Ja visu uztver tieši un neiedziļinās pateiktā īstajā jēgā, tad sanāk šādi sekli spriedelējumi.

  2. Tā jau tāds subjektīvs skatījums,ar nelielu analīzi, lai izklāstītu, ko tad ‘nes līdzi’ sevī no konteksta izrauti vārdi no tautas dziesmām un mūsdienās radītiem skaņdarbiem. Tik ar to iedziļināšanos ir bijis pagrūti, ja jau Instrumentu dziesmu ‘Pilnīgi viens’ saista ar vientulību vai ‘neviens mani nemīl’ sajūtu! Tā ir dziesma par vēlmi paiet malā no bara/masas un atrast sev līdzīgi domājošu cilvēku vai cilvekus, un tad gūt garīgu baudu no tā.
    Tāpēc arī uzreiz viss kopējais skatījums šim rakstam paliek tāds ‘pasauss’! Tautasdziesmu un liriku, manuprāt ir jāuztver kā vēstijumu, kur katrs vārds veido kopējo nozīmi!

  3. Sākotnējā plānā ietilpa “Nevis slinkojot un pūstot” iekļaušana, bet vēlāk tika izlemts, ka tad raksts pārsniegs maksimālo interneta jūzera uztveres robežu (160 zīmes x X)* un tāpēc šī dziesma netika aplūkota. Tā ir tik ģeniāla, ka ir iespējams veltīt atsevišķu rakstu tās anālīzei.

    * X = saniknotības, dusmu un humorizjūtas pakāpes koeficients

  4. Ripzāģi, “Nevis slinkojot un pūstot” nav latviešu dziesma. Alunāns to tulkoja no čehu valodas, autors ir Františeks Ladislavs Čelakovskis. Mūziku gan Jurjānu Andrejs sacerēja. Laikam.

  5. Tev ir ļoti šaura domāšana un arī paziņu loks ir šaurs jun arī saskatīt tu vari visai maz. Man apkārt ir visai laimīgi latvieši, kas nedzer regulāri un nav ar tik trulu domāšanu (starp citu, domā viņi daudz sakarīgāk par Tevi). es pats nedzeru, nepīpēju un neskatos TV un reti lasu ziņas. Esmu visai apmierināts, lai gan varētu būt labāk, tomēr zinu, ka, ja gribēšu un saņemšos, tad būs. Iespējam, ka dažās lietās es Tev piekrītu, bet – nopietni? Tu taču esi nervozs lielībnieks. Piekam vēl skaudīgs!

  6. Ko tādu var uzrakstīt vai nu 12gadnieks, kad liekas smieklīgi uzrakstīt tekstu, izlaižot īpašības vārdus un citi sīkaļas apkārt sēžot sauc īpašības vārdus,kas sīkaļām liekas smieklīgi kā “debils”, “sūdains” utt. Vai arī to var uzrakstīt pilnīgs deģenerāts, niecība, kas dzīvē neko nav sasniedzis un arī nesasniegs. Humors tas nav, jo nav smalkuma. Tad par humoru var uzskatīt arī purkšķi. Visam ir robežas. Un kāda cilvēka patiešām ievērojamu mūža darbu izņirgāt ir pretīgi, to spēj tikai pēdējais mēsls. Vai niecība zina, ka Kr.Barona dēls bija Latvijas zobārstniecības tēvs, bet mazdēls- brīvās Latvijas autobūves attīstītājs,piekam veiksmīgs? Šaubos, jo izglītības trūkums šim skribelējumam liene laukā kā īlens no maisa.

    Ja autors latvietis, kauns, ka ir tādi latvieši. Ja krievs, uz pēdējo notikumu fona nepārsteidz.

  7. Rakstiņš stilīgs, bet latvju dainas autors reāli nav lasījis un pat nevienu no senajām, spēcīgajām dziesmām nav dzirdējis.
    “Dievs, pasargā mūs no mēra un kuršiem” :)

  8. vispār jau pa kreisi pirmajā bildē dzērājs ir amerikanis, tā bilde ir redzēta internetā, turkļāt visa kompozīcija, ne tikai mūlis, kur skaidri redzami lativjai neraksturīgi elementi

  9. Respect autoram – sāpīgi paņēma tēmu, bet ļoti veselīgi, jo man nāk vēmiens, kad latviešus nosauc par čakliem un strādīgiem!!!! kapēc neviena māte (kas šeit komentē negatīvi) savam bērnam nesaka,a davai bērniņ, kļūsti par baņķieri, uzņēmēju utt, – parasti saka strādā labi, klausi priekšnieku utt, jau padarot savu bērnu par aprakstītās tēmas upuri, kurš kalpo kungiem, utt kapēc ebreji/krievi utt savus bērnus mudina – davai riskē, davai centies kaut ko sasniet utt, nevis visu mūžu strādā ar rokām
    Paldies par rakstu!!!!

  10. Autoram tik tieshaam ir shaurs redzesloks!!!

    Vinjsh nav dzirdeejis Dar’ man’ tevis pastalinjas, Div’ plavinjas es nopljaavu, Ziedi ziedi rudzu vaarpa, un daudzas citas, kas apliecina, ka latvietis nav dzeeraajs un slinkjis.

    Kultuura ir pietiekoshi kraasaina, lai uz to skatiitos tik aprobezhotaa veidaa.
    Autors ir, domaaju, aprakstiijis pats sevi.

  11. Perfekti! Re, nostrādāja – pastalnieki un Dinamo fani jau komentāros labi sacepās! Jā, tautasdziesmu teksti izvilkti no konteksta, bet whatever! Raksts precīzs un trāpīgs. Atzīstieties, kuri no komentētājiem klabināja klaviatūru ar aliņu rociņā? :D

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *