Monthly Archives: jūlijs 2011

Ceha grāmatu stūrītis

 

Pēdējā laikā esmu ļoti aizrāvies ar romantiskajiem romāniem, tāpēc šeit būs neliels ieskats grāmatā, kuru tikko kā izlasīju – Adeles Pārksas “Randiņš līdz brokastīm”.

Stāsts: Kasa Perija netic mīlestībai. Dzīve iemācījusi vienu patiesību – ka attiecības, mīlestība, laulība – visas šīs drazas gluži vienkārši nav sirdssāpju vērtas.Tā viņa domā līdz brīdim, kad sastop Derenu. Pārsteidzošu vīrieti, kas izrādās ne vien sasodīti pievilcīgs (un tādu Kasai ir bijis dučiem), bet ir ar augstiem morāles principiem. Derens ir vienīgais, kas atteicies piedalīties TV šovā „Sekss ar bijušo” – nežēlīgā pārraidē, kas ir Kasas ideja un lolojums. Patiesībā, ja Kasa nepierunās Derenu piedalīties šovā, viņu izmetīs no darba. Un viņa ir gatava teju uz visu, lai tikai piedabūtu Derenu dalībai šovā…

 

 

Un šeit būs citāti ar vietām grāmatā, kas mani uzrunāja jo sevišķi:

 “Viņš taustās gar bikšu rāvējslēdzēju un tad iegrimst manī. Cieši skatos viņam acīs, un viņš dara to pašu, ne mirkli nenovērsdamies. Ne uz sekundi. Sajūta ir fantastista. Svarīga. Pareiza.
Viņš kāpj, viņš piepilda, viņš noslēdz. Viņš mani padara pilnīgu.
Pēc dažām minūtēm viss ir galā.
Man jau ir briesmīgi bail, ka tas nekad nebeigsies.”
[..]
“Es varētu viņai pastāstīt par pirmo reizi. Nekādu palagu, tikai netīra ķieģeļu siena. Sasteigti un drudžaini. Mans mētelis kļuva mitrs un netīrs, tam vajadzīga tīrīšana. Mana šalle ir lipīga no sakaltušas mīlestības, jo es ar to viņu apslaucīju.”
[..]
“Jo, ja es to nebūtu izdarījusi, tad nebūtu dzirdējusi, kā viņš dzied vannas istabā. Būtu palaidusi garām viņa vieglosskūpstus no manu matu galiņiem līdz pat pakausim, pāri ausīm, vaigam un visubeidzot – uz manām lūpām. Es nebūtu dzirdējusi, ar kādu skaņu viņa čuras sitas pret podu.”
[..]
“Tas ir ļoti mīļi, bet kāpēc viņa ir tik noraizējusies? Es nespēju piespiest sevi raizēties.
– Tu varēji zaudēt darbu. Tu esi lielās kakās.”
[..]
“Gluži vienkārši jau kopš tā pirmā skūpsta man apreiba galva, bet mana dzīve pārstājaļodzīties. Es pat nebiju zinājusi, ka tā līdz šim ļodzījusies. Es zinu, kā smaržo viņa mati. Es zinu, kur viņam kut. Esmu laizījusi viņa nāss iekšpusi.”

Planking…

… jeb es protu nodirst vairākas populāras parādības vienā ierakstā un tas pagarina manu jau tā garo peni.

Pēdējā laikā parādījies populārs fenomens, plankings (planking), kā arī oulings (owling), kas, iespējams, ir pat vēl debilāks, nekā plankings. Plankinga mērķis ir apgulties kā dēlis uz zemes vai cita priekšmeta, un jo sarežģītākā vietā apguļas, jo krutāk. Tas pats ar oulingu, kā mērķis gan ir tupēt kā pūce.

Šķiet, ka šīs parādības (kā jau daudz citu debilu lietu, kā, piemēram, pidarkas) guvušas popularitāti tieši starp vidussķiras brīvmāksliniekiem jeb hipsteriem. Īpaši stilīgi skaitās, ja vari rakstīt no iPhone un iekļauties Tviterī maksimālajās 140 zīmēs, ne tikai pievienojot bildes ar plankingu un oulingu, bet arī pieminot, ka esi bijis Positivusā, kā, piemēram, lietotājs KristapsMors dara. Nebūsim izbrīnīti, ja viņš tiks iekļauts nākamajā Latvijas hipsteru topā (ja viņš jau tur nav), jo par šādu meistarības demonstrēšanu viņam būtu jāpienākas kaut kāda balva, piemēram, bezmaksas apmešanās topošajā svaigēdāju cietoksnī, kuras būvniecībai tiek izmantoti tikai visekoloģiskākie materiāli – vecas riepas.

Jāsaka, ka daži plankeri, iespējams, varēs kandidēt Dārvina balvām – tā, piemēram, viens puisis Austrālijā nokritis no balkona un nosities. Jāsaka arī, ka ne tik letāli neveiksmīgi plankinga mēģinājumi izskatās ļoti smieklīgi, kā pierāda sekojošais klipiņš:

Tā kā plankings un oulings ir relatīvi nesenas parādības, zinātnieki vēl nav spējuši izpētīt psiholoģiskās novirzes, kas liek cilvēkiem nodarboties ar šīm lietām. Cehs.lv izvirzītā hipotēze ir, ka noteikti pastāv korelācija starp plankingu un pārmērīgu wanking, jeb masturbāciju. Ja nu arī jums gadītos ieraudzīt plankeri brīvajā dabā, nobeigsim šo ierakstu ar informatīvu video par tēmu „Kā vislabāk tikt galā ar plankeriem”:


EMBED-Planker Falls Off Bridge – Watch more free videos

Pateicos Komentators par videomateriālu publicēšanu internetā, kas ļāva pašam nepārcensties ar videomateriālu meklēšanu.

Cehs piedāvā: API jeb Alus pirktspējas indekss

Ir visādi Big Mac Index un tamlīdzīgi mēsli, kas it kā ļaujot salīdzināt dzīves līmeni dažādās valstīs. Būsim godīgi – Big Mac ar baudu ēst var tikai tad, kad esi izdzēris krietnu devu stiprās dziras, tāpēc tas indekss ir pilnībā bezjēdzīgs. Nevar taču mērīt nebaudāmas lietas. Tas ir tāpat, kā pievilcīgumu mērīt Gedroicos – šķebinoši un nelietderīgi.

Tāpēc esam izdomājuši jaunu un revolucionāru indeksu, kas ļaus momentā noteikt, vai dzīvo cilvēka cienīgu dzīvi un vai gadījumā nebūtu labāk braukt uz ārzemēm lasīt zemenes. API jeb Alus pirktspējas indekss uzreiz liks saprast, vai zāle citur nav zaļāka, vai steiks citur nav sulīgāks. (Iepriekšējais teikums tika speciāli ievietots, lai apmierinātu gan lasītājus-svaigēdājus, gan lasītājus-normālos cilvēkus.)

Kas ir API?

Alus pirkstspējas indekss ir vienkāršs veids, kā noteikt savu labklājības līmeni un to salīdzināt ar saviem draugiem citās valstīs vai pilsētās.

Kā darbojas API?

API tiek aprēķināts, ņemot vērā vidējo alus cenu krogos un jūsu ikmēneša ienākumus. Matemātiskā formula…

Beidz dirst! Esmu alus dzērājs, necenties prātu pist ar matemātiku!

Ok, ok, atvainojos. Pieņemsim, ka dzīvojat Rīgā un ka jūsu vidējie ienākumi ir 500 Ls uz rokas. Kā vidējo alus cenu izmantojam 1,5 Ls. Jūsu API, tātad, būtu 500/1,5 = 333,33. Vārdu sakot, par jūsu ikmēneša ienākumiem varat izdzert 333 alus krogā.

Un? Ko tas man dod?

Pieņemsim, ka jums ir plāns pārvākties uz Zviedrijas galvaspilsētu, Stokholmu, kur alus krogā vidēji maksā 50 zviedru kronas. Tas nozīmē, ka lai uzturētu pašreizējo dzīves līmeni (API = 333), jums būtu nepieciešami ikmēneša ienākumi (uz rokas) 16 650 zviedru kronu (jeb 1284 latu) apmērā. Arī ja jūs Stokholmā pelnītu 15 000 pēc nodokļu nomaksas, jūsu dzīves līmenis būtu krities, jo jūsu API būtu tikai 300! (15000 / 50).

API arī var izmantot, lai salīdzinātu savu situāciju ar draugiem, kas strādā ārzemēs. Ja kāds Lielbritānijā dzīvojošs pelnītu 1200 britu mārciņas, bet vidējā alus cena viņa pilsētā būtu 4,5 mārciņas, var ātri izrēķināt, ka viņa API ir 267. Ja gribat dzīvot Rīgā un uzturēt tādu pašu dzīves līmeni, jums, tātad, būtu nepieciešams pelnīt 267*1,5 jeb 400,50 latus mēnesī!

Pirms pieņemat jebkādus lēmumus, ņemiet vērā API! API arī pierāda to, ka faktiskā summa, ko uz rokas saņemat, nebūt nenosaka jūsu dzīves un labklājības līmeni.

Šis ieraksts publicēts, atrodoties restorāna “Fazenda” āra terasē, nobaudot Valmiermuižas alu. Lai slavēts API!